Laiks, ko sludinājuši latviešu tautas vadoņi un dzejnieki, bija pienācis. 1918.gada 17.novembrī Demokrātiskais bloks nolēma dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvju organizāciju - Tautas Padomi, kura proklamēs brīvu Latvijas valsti.
1918.gada 18.novembris bija vēsa un apmākusies rudens diena. Bet latviešu tautas vēsturē tā ir ieguvusi neizdzēšamu spoþumu.
Šajā dienā pie Rīgas pilsētas 2.teātra (Nacionālā teātra) vējā plīvoja sarkanbaltsarkani karogi. Teātra zālē pulcējās latviešu vīri un sievas uz Tautas Padomes svinīgo sēdi.
Svinīgo sēdi atklāja priekšsēþa biedrs Gustavs Zemgals. Sekretārs E.Bite nolasīja rakstu par 17.novembra vienošanos. Tad G.Zemgals paziņoja, ka valsts vara Latvijā pārgājusi Tautas Padomes rokās. Pirmo reizi, kā Latvijas valsts himna, atskanēja “Dievs, svētī Latviju!” Pagaidu valdības galva K.Ulmanis ziņoja par valdības nodomiem un uzdevumiem un uzaicināja tautu atbalstīt jauno valdību tās grūtajā darbā. Pēc tam runāja partiju pārstāvji un apsveica Latvijas valsti. Svinīgo sēdi slēdzot, atkal skanēja valsts himna, kuru sajūsminātie klausītāji dziedāja trīs reizes pēc kārtas.
Vēl tai pašā vakarā Tautas Padomes un Pagaidu valdības vārdā Ulmanis un Zemgals griezās pie Latvijas pilsoņiem ar šādu uzsaukumu:
“Latvijas pilsoņi! Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:
1) Latvija, apvienota etnografiskās robeþās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga demokratiski - republiska valsts, kuras Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārēju abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanas tiesību pamata.…