Tauta ir kādas valsts iedzīvotāju (pilsoņu) kopums, kas ar juridiskām saitēm ir saistīta ar valsti. Savukārt, nāciju var definēt kā noteiktu cilvēku kopumu, kam ir sava vēsturiska teritorija, kopīgi mīti un kultūra, kopīga ekonomika un visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas likumīgas tiesības un pienākumi. Nāciju var definēt arī kā politiski un teritoriāli organizētu un uz vienas kultūras elementiem veidotu sabiedrību, kuras locekļiem ir kopīga emocionālā saikne, solidaritāte un vēlme dzīvot kopā un vienlīdzīgi sadalīt kopīgos resursus. Tātad varam uzskatīt, ka tauta ir tā pati nācija. No augstāk minētā izriet nacionālās identitātes pamatiezīmes:
1/vēsturiska teritorija jeb tēvzeme (tēvzeme ir valsts teritorija ar savām robežām, kur top un veidojas nācija, nacionālā identitāte un nacionāla valsts);
2/ kopīgi mīti un ar vēsturi saistītas atmiņas;
3/ vienota tautas kultūra;
4/ visiem sabiedrības locekļiem vienādas likumīgas tiesības un pienākumi;
5/ kopīga ekonomika ar iespēju sabiedrības locekļiem pārvietoties savas teritorijas robežās.
Nedrīkst uzskatīt, ka nācija balstīsies tikai uz šim pamatiezīmēm, nācija faktiski balstās arī uz pavisam citu kolektīvo identitāšu elementiem, un tas ne vien parāda, kādā veidā nacionālās identitātes var saslēgt vienā veselumā ar šīm citām identitātēm – šķiriskajām, reliģiskajām, etniskajām, bet arī atklāj nacionālisma hameleoniskās pārvērtības, tā ideoloģiju, sajaukšanos ar citām ideoloģijām, tādām kā liberālisms, fašisms, komunisms.
No šī izriet un arī tiek uzskatīts, ka nācijas uzdevums ir stiprināt saites starp indivīdiem un sabiedrības šķirām, sarūpējot kopīgo vērtību, simbolu un tradīciju klāstu. Nācijas simboli – karogs, himna, naudas sistēma, vēstures pieminekļi – garīgi saista cilvēkus.
Reizēm tiek dzirdēts vārds-etnoss,etnisks. Parasti to uztver kā saistību ar tautu, bet etniskā cilvēku kopība un nācija nav gluži viens un tas pats. …
