Tieši apziņas kontrolei nepakļauta psihisko norišu sfēra. [1.] Psiholoģijā pirms Z.Freida(19.gs.vācu psihologs) tika uzskatīts, ka apziņa arī ir visa psihe. Tad rodas jautājums, ka tad var spriest par neapzināto, ja tas mūsu apziņai ir nepieejams. Par bezapziņas parādību sadzīvē – zemapziņu – mēs varam spriest netiešā veidā. Pats Freids pie atziņas par neapzināto cilvēka psihē nonāca, vērojot tā saucamo „pēchipnozes efektu”. Hipnotizētājs hipnozes laikā var ieviest cilvēkam kādu noteiktu komandu, piemēram, pamostoties atvērt lietussargu. Izejot no hipnozes, cilvēks istabā tiešām atver lietussargu. Kad viņam jautā, kāpēc viņš tā rīkojas, viņš apjucis atbild: „Laikam ārā līst lietus”. Tā tad cilvēks rīkojas atbilstoši saņemtajai komandai, lai gan apziņā tā nav pārstāvēta, un cilvēks mēģina atrast savai rīcībai kādu loģisku izskaidrojumu. Ja saņemtā komanda neatrodas apziņā, tad kur tā ir? Freida atbilde bija – zemapziņā; cilvēka rīcību nosaka bezapziņa. Tā Freids uzskatīja, ka starp apziņu un bezapziņu pastāv nenovēršamas pretrunas un pastāvīga cīņa, Karls Jungs (1875-1961) pieņēma, ka apziņa un bezapziņa savstarpēji papildina viena otru, savukārt Alfrēda Adlera (1870-1937) viedoklis bija, ka apziņa un bezapziņa savstarpēji ir cieši saistītas un psihiskie procesi tajās darbojas paralēli.…