Telefonintervija un intervija, izmantojot e-pastu

Barbara Dženovīze (Barbara J. Genovese) savā 2004.gada darbā „Thinking inside the Box: The Art of Telephone Interviewing” stāsta par to, kāpēc telefonintervijas kļūst arvien plašāk izmantotas, kā arī dod vairākus ieteikumus, lai telefonintervija izdotos.
Pirmkārt, autore uzsver, ka telefonintervijās nav iespējams redzēt cilvēka sejas izteiksmi un ķermeņa valodu, tāpēc ir jāpietiek ar to, ko iespējams pateikt un dzirdēt. Kā telefoninterviju mīnuss tiek minēts vizuālo materiālu trūkums. „Mēs runājam ar pilnīgu svešinieku tikai ar vārdu un balss palīdzību, mēs esam kā aklie, kas tikai var klausīties, lai saprastu lietu nozīmi un nianses.” (Barbara J. Genovese: 216)
Autore uzskata, ka telefonintervijas būtība ir skaņas analizēšana. „Runāt ir tikpat svarīgi kā klausīties. Labs intervētājs zina ko teikt, kā teikt un kad to pateikt. Viņš zina, kā klausīties, kā to interpretēt un kā reaģēt.” (Barbara J. Genovese: 216)
Darba turpinājumā autore sniedz vairākus ieteikumus labai telefonintervijai. Lai piesaistītu cilvēkus telefonintervijai un nelikt viņiem no tās baidīties, ir jāizvēlas pareizais balss tonis un vārdi, uzsverot to, ka mūsdienu haotiskajā pasaulē cilvēki parasti novērtē pieklājīgu un cieņas pilnu balsi. Cilvēkam ir jārada komforta zona, lai viņš varētu atbildēt mierīgi un nepiespiesti, intervējamais ir kādā veidā jāpiesaista (piemēram, ar laipnu balss toni). Autore iesaka runāt ļoti skaidri, lai nerastos pārpratumi, būt ļoti pacietīgam un nekur nesteigties, ļaujot cilvēkam apdomāties.
Barbara Dženovīze neslēpj, ka reizēm, veicot telefoninterviju, noteikti būs jāsaskaras ar vairākām problēmām. …