Vienas nodaļas ietvaros, protams, nevar apskatīt visus lielapjoma datortīklus, tāpēc apskatīšu tikai populārāko un visvairāk izmantoto datortīklu Internet. Internet tehnoloģijai tiek veltītas daudzas grāmatas, tādēļ es mēģināšu izvilkt kopsavilkumu visā lielajā Internet “nozarē“.
Par Internet aizsākumu var uzskatīt ARPANET - tīklu, kas tika izveidots 1969. gadā pēc ASV valdības iniciatīvas, lai pētītu pakešu komutācijas tehnoloģiju tīklos. To vadīja DARPA (angl. Defense Advanced Research Projekts Agancy), un šis tīkls deva iespēju zinātniekiem un speciālistiem no tāluma pievienoties ASV teritorijā izvietotiem datoru centriem un kolektīvi uzmantot aparatūras un programmatūras resursus. 80. gadu sākumā šis tukls tika sadalīts divos savstarpēji saistītos tīklos - ARPANET un MILNET (paredzēts vienīgi militāriem mērķiem). Sākumā šo abu tīklu apvienojuma nosaukums bija DARPA Internet, bet vēlāk to saīsināja par Internet. Tīkls atradās ASV teritorijā un tika izmantots galvenokārt, lai apvienotu militāro projektu izstrādātājus, to skaitā universitāšu zinātniekus, kas veica pētījums militāriem mērķiem. Paralēli akadēmiskajām vajadzībām tika radīti arī tādi tīkli kā - UUCP, USENET, CSNET un BITNET -, kas nebija Internet sastāvdaīas. Vēlāk starp šiem tīkliem tika izveidoti speciāli saslēgumi, kas ļāva dažādu tīklu lietotājiem savstarpēji apmainīties ar informāciju. Svarīgs posms Internet vēsturē bija NSFNET (angl. National Sciene Foundation Network) izveidošana 1986. gadā. Šis tīkls apvienoja piecus ASV superdatoru centrus un bija paredzēts visu štatu zinātnieku vajadzībām. Pie šā tīkla pamazām tika pieslēgti dažādu štatu akadēmiskie tīkli. Rezultātā izveidojās moderns ASV tīkls, kurš pamazām aizvietoja ARPANET. 1990. gada sākumā Internet patriarhs ARPANET beidza eksistēt, bet Internet funkcijas pārņēma NFSNET. 1991. gadā NFSNET pārņēma arī CSNET funkcijas. Šajā laikā daudzās pasaules valstīs bija jau izveidojušies savi akadēmiskie tīkli, kas bija pārņēmuši ARPANET (vēlāk Internet) pieredzi un tehnoloģiju.
…
