Televīzijas dzimšana Latvijā saistāma ar 1954.gada 6.novembra pārraidi Rīgas kinostudijas mākslas filmu “Mājup ar uzvaru”, kas bija pirmais tālrādes raidījums Rīgā pirms Oktobra revolūcijas gadadienas, ko atzīmēja 7.novembrī, bet Kijevā – 4.decembrī, t.i., pirms Staļina Konstitūcijas dienas. „Šie raidījumi skaitījās eksperimentāli. Diemžēl oficiāli tālrāžu centru pieņemšanā prioritāte atkal piederēja Kijevai. Un tomēr Rīga bija trešā pilsēta Padomju Savienībā, kas raidīja attēlus!” 4 ar lepnumu atzīst H. Kazaks (TV inženieris). „Laikraksts „Cīņa” 1954. gadā rakstīja, ka Rīgā pārdoti pirmie 800 televizori”. 5 Runājot par Televīzijas dzimšanu Latvijā, nedrīkst nepieminēt pirmo direktoru K.Jalinski, „kas pirmo radošo komandu veidoja no teātra, kino cilvēku, avīžu žurnālistu vides. Tie gandrīz visi bija sava darba praktiķi. Tikai vēlāk nākamā TV paaudze varēja iegūt akadēmisku izglītību režijā un operatoru mākslā” 6 atzīst A. Zariņa. Viņa arī uzsver to, ka K.Jalinskim veidot Latvijā tai laikā nebijušu iestādi palīdzēja laiks: Staļins bija miris, Savienībā sākās „ atkušņa laiks”, kas Latvijā bija īpašs, jo varas priekšgalā bija Berklavs ar saviem domu biedriem un tādējādi vadošos posteņos nokļuva Latvijas vietējie cilvēki, biežāk sāka skanēt latviešu valoda. Un tieši šajā laikā norisa TV pirmā piecgade. S. Freinberga, kas bija Televīzijas galvenā redaktore pašos pirmsākumos, par K.Jalinski saka: „Jalinskis bija Krievijas latvietis, gan jau Maskavā bija piedzīvojis visus represiju laikus, taču kungiem kalpot nebija īsti iemācījies, un Jalinski atlaida pensijā jau 55 gadu vecumā. Viņa valdīšanas laiks ilga ne vairāk kā 7 gadus, bet tas bija sava veida zelta laikmets TV vēsturē, ko nevar atkārtot”.7 Par tā laika aktuālo cenzūru tiek teikts, ka scenāriji katru dienu pirms ētera bija jānes uz radiomāju akceptam ar zīmogu un parakstu, taču tādu cenzūru, kas bija 1959.gadā, kad nacionāli domājošos aizsūtīja tālāk uz austrumiem, tolaik nebija.
…
