Viena no mūsu laikmeta raksturīgākajām parādībām neapšaubāmi ir televīzija un tās radītās iespējas, kuras var tikt izmantotas visdažādākajos nolūkos – sniegt svarīgu informāciju par pasaulē notiekošo, brīdināt iedzīvotājus par tuvojošos dabas katastrofu, izglītot mūs visdažādākajās nozarēs, kā arī sniegt kvalitatīvas atpūtas un izklaides iespējas, tādējādi paplašinot mūsu redzesloku un padziļinot spēju saprast pasauli tās kopsakarībās.
Taču televīzijai ir arī negatīvā puse. Tā var izraisīt spēcīgu atkarību, kā arī kļūt par ģimenes konfliktu cēloni (piemēram, divu bērnu cīņa par televizora pulti ir samērā ikdienišķa parādība mūsdienu ģimenēs). Bieži vien pa televīziju tiek pārraidīta negatīva informācija, piemēram, vardarbība, kas var bojāt bērnu psihisko veselību, graut viņu vērtību sistēmu vai pat izraisīt paniskas bailes no apkārtējās pasaules. Viss, ko mēs uztveram ar redzes un dzirdes palīdzību, ietekmē mūsu, pieaugušo cilvēku, apziņu. Vēl jo vairāk tas atstāj paliekošu iespaidu uz nenobriedušo un neaizsargāto bērnu psihi.
Tomēr, neskatoties uz iepriekš teikto, televīzija būtībā nav ne laba, ne slikta – viss ir atkarīgs no tā, kā mēs protam izmantot tās piedāvātās priekšrocības un izvairīties no iespējamiem riskiem. Manuprāt, pret šo problēmu nedrīkst izturēties vienaldzīgi, jo tieši vienaldzība bieži vien ir cēlonis nekontrolētai televizora klātbūtnei mājās.
Kā televīzija ietekmē bērnus? Kādas ir tās pozitīvās un negatīvās iezīmes? Vai vecāki spēj pasargāt bērnus no televīzijas kaitīgās iedarbības? Kā to iespējams izdarīt? Uz šiem jautājumiem mēģināšu rast atbildi šajā referātā.
Darba mērķis ir raksturot televīzijas pozitīvo un negatīvo ietekmi uz bērnu psihisko un fizisko veselību, rast negatīvās ietekmes iespējamās novēršanas iespējas.