Ievads
Ar telpaugu novietojumu telpā iespējams vizuāli mainīt tās augstumu un platumu. Augstus griestus var pazemināt ar piekarināmajiem puķu podiem, bet zemus griestus vizuāli paaugstināt ar vertikāliem augiem. Augi ar nokareniem zariem un sīkām lapām var radīt ilūziju, ka telpa ir kļuvusi plašāka. Ar augiem var izcelt un atdzīvināt atsevišķas vietas telpā. Papildu akcentus jebkurā telpā var radīt dekoratīvie podi, trauki un grozi.
Plānojot augu izvietojumu, jāņem vērā augu novietojums pret saules gaismu un mākslīgo siltuma avotu, novietojums atsevišķi vai grupās. Augiem jābūt saskaņā ar apkārtni - lieli arhitektoniski augi labi iederas plašās telpās, savukārt mazie podiņi labi izskatās grupās. Svarīgi izvēlēties arī piemērotāko fonu- augiem ar koši zaļām lapām ļoti piemēroti ir maigi pasteļtoņi, savukārt augi ar koši raibām lapām labi izskatās uz tumšāka fona.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas telpās telpaugi nav nekāds retums, šī iemesla dēļ tiem tiek pievērsts skolēnu skatiens gan starpbrīžos, gan stundās. Pirmais vizuālais iespaids par telpaugu var būt maldinošs, reti kurš aizdomājas arī par auga poda saturu. Ik katra poda saturs ir noslēgts biotops.
Darba temats varētu būt ļoti aktuāls bioloģijas stundu izpētes objekts, tēmās, kuras aptver un skaidro biotopa nozīmi.
Darba mērķis: noskaidrot vai pastāv sakarība starp dzīvo būtņu klātbūtni telpaugu podos un telpaugu substrāta veidos.
Darba hipotēze: Ja telpaugu substrāts ir augu biotops, tad tajā dzīvo visi komponenti, arī mikroorganismi.
Darba uzdevumi: iepazīties ar literatūru, veikt laboratorijas darbus substrāta izpētē, noskaidrot substrātā augošā telpauga nosaukumu, apstrādāt iegūto informāciju.
Izmantotās pētniecības metodes: kontentanalīze, mikroizpēte, publicēto pētījumu apskate, iegūto datu apstrāde ar datorprogrammā Microsoft Office Excel 2007.
1. Telpaugi
Telpaugi ir tādi augi, kuri apmierina cilvēka estētiskās vajadzības un spēj ilgstoši izdzīvot iekštelpās mākslīgā apgaismojumā, mitrumā un temperatūrā.
Telpaugi jāstāda tiem piemērotā augsnē. Ir svarīgi zināt katram augam vajadzīgo augsni, dažādas piedevas, kā arī augsnes reakciju — vai telpaugam nepieciešama skāba, neitrāla vai sārmaina vide. Visām augsnēm jābūt ūdens un gaisa caurlaidīgām, tādēļ tām tiek pievienotas sīkas poda lauskas, keramzīts, rupja grants un citi irdenumu veidojoši materiāli. Pēc augsnes viegluma un smaguma telpaugus it kā dala divās daļās: tos, kuru lapojums ir smalks un gaisīgs, stāda mīkstā augsnē, bet rupju, cietu, stingru lapu un ērkšķu augus stāda smagā augsnē. (15)
…
