TEMPERAMENTS ir katrai personībai piemītošo savdabīgo, noturīgo psihisko īpatnību kopums, kuras nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļu norises intensitāti, ātrumu, tempu un ritmu.
Temperaments ir svarīga personības īpatnība, kas ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības un psiholoģisko saderību, veicot kādu darbību.
Izcilais fiziologs I. Pavlovs, norāda, ka temperaments ir cilvēka vispārīgākais un pats svarīgākais raksturojums, kādu var dot viņa nervu sistēmai – tā apzīmogo visu, ko vien dara indivīds. Temperaments nav viens un tas pats, kas raksturs. Tas izteic galvenokārt psihiskās darbības dinamiku, taču nenosaka cilvēka īpašības.
I.Pavlovs balstoties uz augstākās nervu sistēmas īpašību pētījumiem, nonāca pie atziņas, ka temperamentu klasifikācijas pamatā jāliek nevis ārējā izturēšanās, bet augstākās nervu darbības īpašības. I. Pavlovs noskaidroja, ka nervu pamatprocesu ierosas un aiztures galvenās īpašības ir spēks, līdzsvarotība un kustīgums.
Spēks raksturo to slodzi, ko var izturēt nervu sistēma, tās darba spējas. Spēka ziņā ierosas un aiztures procesi var būt stipri vai vāji. Stiprās nervu sistēmas tipa pārstāvju nervu šūnas var ilgu laiku panest intensīvu kairekļu ietekmi un aizvien darboties normāli, bet cilvēki ar vājo nervu sistēmas tipu nepanes ilgstošu spēcīgu kairekļu ietekmi. Tie viņu nervu sistēmā rada aizturi.
Līdzsvarotība raksturo ierosas un aiztures sabalansētību. Ja viens no procesiem ir stiprāks nekā otrs, šādu nervu sistēmu uzskata par nelīdzsvarotu. Cilvēkiem, kuriem aizture ir vāja, bet ierosa stiprāka, ir grūti savaldīties, gaidīt, nostāvēt uz vietas vai atteikties no iejaukšanās citu darīšanās. Savukārt, tie, kuriem aizture ir stiprāka, ir gausi, spēj klusēt, savaldīties un ir grūti ierosināmi.…
