Temperatūra ir termodinamisku sistēmu raksturojošs makroskopisks parametrs. Temperatūra raksturo daļiņu (vai molekulu, vai atomu) kustības ātrumu (gāzēm) vai svārstību intensitāti (cietām vielām).Kā arī ar jēdzienu "temperatūra" saprot ķermeņa (vai vielas) sasilšanas vai atdzišanas pakāpi, un par to spriež pēc cilvēka sajūtām. No cilvēku sajūtām var izšķirt dažādas sasilšanas pakāpes: ķermeņi var būt karsti, silti, remdeni, auksti, kā arī novērtēti citās aukstuma vai siltuma pakāpēs. Bet tā kā cilvēka sajūtas var apmanīt, tad tiek ieviesti mērinstrumenti, kas neietekmējas no sajūtām.
Temperatūru mēra ar termometru, kas ir tāda ierīce, kuru izmanto par etalonu temperatūras noteikšanai. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai. Turklāt ķermeņa temperatūra ir jānovērtē skaitļu veidā, tas ir jāizvēlas temperatūras skalas. Temperatūras skalas veidošanas pamatprincips ir šāds: par termometra pastāvīgajiem punktiem pieņem viendabīgo vielu kušanas un vārīšanās temperatūras, kas ir stingri noteiktas pie nemainīga spiediena, un starp šiem diviem punktiem iegūst noteiktu intervālu, ko sadala vienādās daļās.
SI sistēmas temperatūras vienība ir kelvins (K), kas ir absolūtās temperatūras skalas mērvienība. Kelvins ir temperatūras vienība pēc termodinamiskās temperatūras skalas, kurā 0K ir absolūtā nulle un ūdens trīskāršā punkta temperatūra ir 273.15 K. Uzskata, ka absolūtās nulles temperatūrā daļiņas nekustas un vielā nav siltuma enerģija.…
