1. LATVIJAS TERITORIĀLPLĀNOŠANAS KONTEKSTS
Latvijā ir senas tradīcijas teritorijas plānošanas, it īpaši pilsētplānošanas jomā. Pašreizējā normatīvos aktos noteiktā teritorijas plānošanas sistēma ir attīstījusies pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad padomju iekārtā pastāvošā centralizētā un slepenā teritorijas attīstības plānošana tika reformēta. Latvijas teritorijas attīstības plānošanas sistēma atbilst ANO, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības nostādnēm un ir salīdzināma ar citu demokrātisko valstu plānošanas sistēmām.
Latvijai iesaistoties atvērtā globālā sabiedriskajā, politiskajā un tirgus ekonomikas vidē, tās attīstības politika jāveido, rēķinoties ar globālajiem attīstības procesiem un tendencēm. ANO Vides un attīstības konference Riodeženeiro 1992. gadā pieņēma Vides un attīstības deklarāciju (Zemes harta) un Rīcības programma 21.gadsimtam (Agenda 21). Šajos dokumentos uzsvērta integrētas teritorijas plānošanas un ilgspējīga zemes izmantojuma un apsaimniekošanas, un nozaru plānošanas koordinācijas nozīme. Teritorijas attīstības plānošanai Latvijā ir īpaši nozīmīga attīstības mērķu saskaņošana ar Baltijas jūras reģiona un Eiropas līmeņa plānošanas dokumentos ietvertajiem mērķiem un rīcībām.
Plānošanas jēdzienu Latvijā var vērtēt divējādi – no vienas puses jēdziens plānošana un ir relatīvi jauns, no otras puses plānošana pastāvēja arī laikos, kad Latvija bija PSRS sastāvā, pastāvēja teritorijas plānojumi jeb ģenerālplāni. Tomēr ņemot vērā, ka tolaik šie teritorijas plānojumi vairāk atbilda PSRS saimnieciskajām interesēm un tādejādi šie plānojumi neatkarīgas Latvijas situācijai nav atbilstoši. Kaut vai ņemot vērā faktu, ka plānveida ekonomiku ir nomainījusi tirgus ekonomika, līdz ar to palielinot privātā sektora aktivitātes. Līdz ar privāta sektora “atdzīvošanos” bija nepieciešams pāriet uz plānošanas modeli, kas ievērotu demokrātijas principus un plānošanas procesā varētu piedalīties visa sabiedrība. Kopš demokrātiskas plānošanas sistēmas nepieciešamības rašanās ir pagājuši tikai nedaudz vairāk kā desmit gadi un tāpēc demokrātiskās plānošanas pieredze Latvijā ir neliela.
…
