Administratīvi teritoriālais iedalījums ir valsts teritorijas iedalījums tipveida vienībās, atbilstoši kam veidojas valsts varas orgānu un, pārvaldes sistēma.1
Administratīvi teritoriālo reformu koordinē Administratīvi teritoriālās reformas padome, kuras sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji (17. pants).
Attiecībā uz vietējām pašvaldībām likumā noteikts:
– pēc reformas Latvijā ir novadu, pilsētu un pagastu pašvaldības (5. pants);
– reformas ietvaros jāveic teritoriju izpēte, apvienošanās vai sadarbības projektu sagatavošana un šo projektu realizācija (6. pants);
– reforma tiek veikta pēc pašu pašvaldību iniciatīvas līdz 2003. gada 31. decembrim, bet pēc atbildīgās ministrijas projektiem – no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. novembrim(6. pants);
-līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām apvienotās pašvaldības domē vai padomē darbojas visi apvienoto pašvaldību deputāti (11. pants).
– valdība dotē sadarbības vai apvienošanās projektu realizāciju (6. un 9. pants);
Otrs likumā paredzētais reformas veids ir pašvaldību sadarbības apvienības. Par tādām pašvaldību sadarbības apvienībām, kuras atbilst reformas kritērijiem, atzītas četras apvienības – Ziemeļkurzeme, Rūja, Engure Bērzes krasti.Sadarbības apvienības dalībpašvaldības katra atsevišķi pieņem lēmumu sadarboties, izveido kopīgu lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju. Apvienība var izveidot arī citas kopīgās iestādes – kopīgu pagasttiesu, kopīgu būvvaldi, pieņemt juristu, veidot kopīgu attīstības plānošanas biroju utt. Tajā pašā laikā katra dalībniece saglabā savu patstāvību, izņemot jautājumus, kurus paši nodeva sadarbības apvienībaiMK 2007. gada 16. oktobrī tiek apstiprināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM), nolikums, kurš nosaka ministrijas funkcijas starp, kurām ir tādas funkcijas, kā izstrādāt reģionālo un pašvaldību sistēmas attīstības politiku un koordinēt tās īstenošanu dzīvē.2…