Diskursa jēdziens izraisa vērā ņemamas debates un ir saprotams vairākos veidos mūsdienu sociālajās zinātnēs, tādēļ labākai diskursa termina izpratnei iesākumā apskatīsim vairākas definīcijas. Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā teikts: „Diskurss – teksts mijiedarbē ar apkārtējo pasauli – sociāliem, psiholoģiskiem, kultūras un citiem faktoriem. Runātais vai rakstītais teksts kā valodas saziņas akts.” (1) Ir arī šāds diskursa definējums: „Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.” (2) Latīniski discursus ‘saruna’.
Diskurss (fr. Discours) vispārējā nozīmē ir process ar lingvistisko aktivitāti. Īpaši mūsdienu sociālajās zinātnēs tas saistīts ar runu, kā arī ar dažiem noteiktiem principiem. Īpašā nozīmē vārdu "diskurss" pirmoreiz ieviesa E. Benveniste. (3)
Dažādās definīcijās diskurss nozīmē īpaši konstruētu tekstu un lietotāju savstarpējo izpratni par konvencionālajām normām un patiesībām, kas netiek diskutētas ikdienas komunikatīvajā darbībā (Habermāss).
Lai gan diskurss radies tādās disciplīnās kā lingvistika un semiotika, tā analīze ir iekļāvusies daudzās sociālo zinātņu nozarēs. Pētījumi, kas iekļauj diskursa analīzes koncepcijas un metodes aizvien pieaug. …