Ievads
Pēc tam, kad 1991. gadā Latvija atguva valstisko neatkarību un atgriezās pasaules suverēno valstu saimē, līdzās tādiem svarīgiem jautājumiem kā neatkarīgas valsts nostiprināšana, demokrātijas veicināšana un pāreja uz tirgus ekonomiku, priekšplānā izvirzījās arī citi, iepriekš nediskutēti un neapspriesti jautājumi, to skaitā arī jautājumi, saistīti ar latviešu valodu un tās aizsardzību.
Dzīvojot globalizācijas laikā, kur vienlaikus koeksistē gan lieli multinacionāli uzņēmumi, gan mazi stūra veikaliņi, kā arī attīstoties brīvai tirdzniecībai un iedzīvotāju ārējai (starpvalstu versus iekšējai) migrācijai, kas izdzēš faktiskās valstu robežas, relatīvi mazas valodas ir vairāk apdraudētas un pakļautas citu valodu ietekmei jeb interferencei, nekā lielās valodas ar pozitīvu runājošo cilvēku skaita dinamiku.
Kādēļ nepieciešams kopt un aizsargāt valodu
Pastāvīgas valodu konkurences apstākļos, kur valodas lietojumu ietekmē gan sociālie, gan ekonomiskie aspekti, pieaug nepieciešamība pēc rūpīgi pārdomātas un konsekventas terminoloģijas izstrādes latviešu valodā. Valodas jeb lingvistisko tiesību dominējošā ideja ir aizsargāt valodu no izzušanas un tās lietotājus, kuriem attiecīgā valoda ir dzimtā, no lingvistiskās asimilācijas. Eiropas Savienības kontekstā attiecībā pret latviešu valodu darbojas paritātes princips – mūsu valoda ir vienlīdzīga ar visām citām oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Tā tas ir de iure, taču faktiski, latiešu valodai nav un nevar būt līdzvērtīgs statuss ar lielākajām un plašāk izmantotajām ES darba valodām – angļu un franču – kaut vai tādēļ, ka mūsu valoda ir relatīvi maza, un tā tiek lietota galvenokārt reģionāli jeb ierobežotā teritorijā, proti, Latvijā, kur tai nākas konkurēt arī ar krievu valodu.
Terminoloģijas izstrādes nepieciešamības pamatojums
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts valodas funkcionēšanu, svarīgi nozīme ir atbilstošu terminu izstrādei ikvienā nozarē. Būtiski ir izvairīties no burtiskiem tulkojumiem no svešvalodas un tai raksturīgo konstrukciju izmantošanas. Transkribēšana un tā saucamā kalkošana ir nevēlamas parādības tādēļ, ka tās piesārņo valodu, ienesot tajā svešus, neiederīgus elementus.
