Mans zinātniski pētnieciskais darbs ir par termometru.
Kad sāku domāt par ko lai raksta zinātniski pētniecisko darbu, ļoti ilgi nevarēju izvēlēties. Vēlāk, kad lasīju piedāvāto tematu klāstu, uzdūros uz ikdienišķo vārdu : “termometrs”. Sākumā mani šis temats nedaudz uzjautrināja, bet pēc tam nospriedu, ka tas varētu būt diezgan interesanti.
Rakstot zinātniski pētniecisko darbu es gribētu uzzināt daudz ko par termometru, kā radās termometrs, kādi tie bija pašā to izgudrošanas sākumā. Vai tie bija līdzīgi uz tiem termometriem, kurus lietojam mūsdienās. Vēlos uzzināt termometru darbības principus – kāpēc tie darbojas tieši tā, nevis savādāk. Ķermenis mums šķiet karsts, ja tas silda roku, tas ir, pievada tai enerģiju. Un otrādi, ja ķermenis mums šķiet auksts, tad tas nozīmē, ka tas mūsu ķermenim atņem enerģiju. Tad kādā veidā darbojas termometrs? Mans mērķis ir izpētīt termometru vēsturi. Uzzināt par zinātniekiem, kas centās izgudrot ierīci, kas mērītu temperatūru. Kādi bija to mēģinājumi. Kādu ceļu zinātnieki veica, lai saprastu kādi materiāli ir piemēroti precīzai temperatūras mērīšanai. Gribētos uzzināt par temperatūras skalām. Ar ko tās atšķiras no skalas, pie kuras mēs esam pieraduši – Celsija skalas. Centīšos rast sakarības starp šīm skalām, lai varētu pāriet no vienas skalas uz otru. Vēlos uzzināt kāds ķermenis ir ideāls “pareizajam” termometram.
Savā darbā es izmantošu fizikas mācību grāmatas, fizikas rokasgrāmatas un enciklopēdijas.
Mans galvenais sasniegums varētu būt, ka es veiksmīgi izpildītu visus sev uzstādītos uzdevumus.
Thermos – silts metreõ – mērīju (no sengrieķu valodas)
Temperatura – normāls stāvoklis ( no latīņu valodas)
Temperatūra ir viens no tiem nedaudzajiem fizikālajiem lielumiem, ar kuriem iepazīstamies ne tikai pirms sākam skolā mācīties fiziku, bet vēl pirms iemācāmies lasīt. Jau agrā bērnībā uzzinām, ka vārdiem “karsts”, “silts”, “auksts” atbilst noteiktas mūsu izjūtas, un arī to, ka tiem atbilst noteiktas temperatūras – ziemā zemākas, vasarā augstākas.
Uzzinām, ka arī cilvēka ķermenim ir sava temperatūra. Ja tā paaugstinās, cilvēks ir slims. Temperatūras jēdziena pierastība parasti mums neļauj saskatīt, cik šis fizikālais lielums ir neparasts, savdabīgs un, pa lielākajai daļai, mēs arī nemēģinām noskaidrot temperatūras jēdziena būtību, aprobežojoties ar “silts”, “auksts” vai “šodien gaisa temperatūra Rīgā ir 16 grādu”.
Kas ir neparasts temperatūras jēdzienā? Ja ņem, piemēram, desmit ķermeņus, katru ar 1 kg lielu masu, un savieno tos vienā, tad iegūst vienu ķermeni ar 10 kg lielu masu. Ja savieno vienu otram galā desmit stieņus, katru 1 m garu, iegūst vienu 10 m garu stieni. Bet, ja savieno desmit ķermeņus, katru ar 20 grādu lielu temperatūru, tad dabū vienu ķermeni nevis ar 200 grādu, bet gan joprojām ar 20 grādu temperatūru. …
