Visu Japānas kultūras vēsturi var salīdzināt ar tiekšanos pēc lokanisma. Lakonisms arhitektūrā, glezniecībā, ikebanā, dzejā ir tas, kas visvairāk saista japāniskajā stilā. Japāņiem ir visīsākā dzeja pasaulē – haiku. Tā izsaka cilvēka nepārtraukto saikni ar dabu un mūžību. Pasaulīgi senas ir dabas parādības – varavīksne, lietus, sniegs. Pasaulīgi sena ir dzīvnieku un ziedu daudzveidība. Japānā ziediem, tāpat kā gadalaikiem, ir liela nozīme visā dzīves ritējumā. Japāņiem ir teiciens: “Mēs runājam dažādās valodās, bet ziedi runā vienā valodā.” Vīrišķību un cīņassparu simbolozē daudzkrāsainais īrisa zieds (jo tā lapas līdzinās zobenam), persiks simbolizē ilgu mūžu, nemirstību. Lotoss ar caurspīdīgi baltiem vai rožainiem ziediem no senatnes kalpoja kā paraugs morālai tīrībai un prāta skaidrībai, simbolizēja vasaras zenītu. Krizantēmu uzskata par senatnes “zelta puķi”, tā asociējas ar rudeni, kā arī, ja audumu piesūcina ar tās rasu un aromātu, tad tas var nodrošināt nemirstību. Priede – ilga mūža, spēka simbols. Plūme – maigums un mainīgums. Bambuss tiek uzlūkots par noturības un vīrišķības, ķirsis - sievišķības iemiesojumu.…