Tērvetes skola ir pati vecākā pagasta skola. Tā savu darbību sāka 1869. gada rudenī un bez pārtraukumiem savu darbību turpina vēl šodien. Kaut gan jau ar 1817. gada likumiem ir noteikts, ka pagastos ik uz 1000 cilvēkiem jābūt vismaz vienai skolai, taču Tērvetes pagastā toreiz skolu nebija. Bērnu apmācība bija baznīcu pārziņā. Par skolas pirmsākumiem uzskatāms 1852. gads, kad skolu iekārtoja nesen uzcelto ūdensdzirnavu (1840.g.) ēkā (tagadējos ‘’Sprīdīšos’’), kura daļēji tika sapostīta pavasara plūdos. Dzirnavas tur vairs neatjaunoja, bet ēku sakārtoja un pielāgoja skolu vajadzībām. Skola savu darbību uzsāka sava pirmā skolotāja Ģederta Forstmaņa vadībā un sekmīgi darbojās līdz 1869.gadam, kad atkal mazās Tērvetes upītes palu ūdeņi nopostīja skolas ēkai stūri. Skolu tur vairs neatjaunoja, bet pēc grāfa Pālena rīkojuma sākās skolas celtniecības darbi. Vieta Tērvetes upīte krastā bija izvēlēta klusa un skaista, un celtniecības darbi noritēja atbilstoši 19.gs. pamatskolu celtniecības tradīcijām. Ap 1860.gadu skolas cēla izturīgā būves veidā, piešķirot ēkai nosvērtu un cienīgu izskatu, kas tomēr palika tuvs tautas celtniecības garam. To laiku celtniecība attīstījās līdzīgi pagasta namu arhitektūrai. Taisīja mūra ēkas un lika kārniņu jumtus. Logi sadalīti vienmērīgi, bet ieeja atradās ēkas vidū un to papildināja stabots koka lievenis ar lēzenu zelmini. Virs ieejas arhitektoniski uzsvērta jumta izbūve, kura sniedzās stāvam pāri līdz otrai pusei, veidojot tā saucamo krusta būvi. Galos jumts līdz pusei nošķelts.…