Testamenta saturs
Testaments – vienpusējs rīkojums, ko kāds dod nāves gadījumam par visu savu mantu vai mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām.
Testamentu raksturo tā pamatpazīmes:
• Testaments ir vienpusējs darījums, kas pauž patiesu un brīvi izteiktu testatora gribu
• Testaments ir pēdējais testatora rīkojums nāves gadījumam
• Testaments nosaka mantojuma atstājēja mantas (tiesību) pēctecība.
Lai testamentu varētu realizēt, ir nepieciešams, lai tas pēc testatora nāves tiktu atzīts par spēkā stājušos un testamentārajam mantiniekam jāapliecina sava griba mantojumu pieņemt.
Testatoram sava griba ir jāizpauž pašam, saskaņā ar Civillikumu jāsaprot, ka par mantojuma iecelšanu nedrīkst būt cita persona. Ja testatora griba nav bijusi brīva , tad testamentu var apstrīdēt tiesā. Testatoram ir tiesības savu testamentu atcelt, grozīt vai papildināt jebkurā laikā. Testatoram nedrīkst atteikt taisīt jaunu testamentu, ja jau iepriekš pats testators vairākkārtīgi testamentu jau grozījis vai atcēlis.
Saskaņā ar LR Civillikuma 794. pantu jāsaprot, ka ar jaunu testamentu iepriekšējais testaments tiek atcelts pats par sevi, arī noteikti to neizsakot. Katram jaunam testamentam piekrīt neaprobežoti atceļošs spēks, izņemot:
• Ja jaunais testaments neapšaubāmi ir tikai agrākā papildinājums vai kādas tā daļas grozījums (piemēram, ja vēlāk taisītā testamentā novēlējums attiecas uz mantojumu, kas nav novēlēts agrākā testamentā, tad abus testamentus var atzīt par spēkā esošiem.)
• Ja testatoru pamudinājusi taisīt jaunu testamentu nepatiesa ziņa par ieceltā mantinieka nāvi
• Ja jaunajam testamentam ir tādi trūkumi, kuru dēļ tas zaudē spēku (testaments palicis nepabeigts, ja visi rīkojumi ir pretlikumīgi vai nesaprotami)
• Ja testators jaunajā testamentā noteic, lai arī agrākais paliek spēkā.
Testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja pēdējā griba. Testaments taisāms bez spaidiem, maldības vai viltus.
Maldība var rasties no ziņu trūkuma, vai ka ir tikai nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem - faktiskā maldība, vai kādām tiesiskām normām - tiesiska maldība.
Viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās.
Vienkārša pierunāšana nav uzskatāma par spaidiem un testamenta juridisko spēku neatņem.
Ja par mantojuma atstājēja nodomu nekādu šaubu nav, tad testaments nezaudē spēku, tādēļ, ka testators maldījies nosaukumā vai aprakstā.
Testatoram ir izvēles iespēja – norādīt vai nenorādīt iemeslus, ar kuriem testators izsakot savu pēdējo gribu mantojumu sadalījis tieši tā, nevis savādāk.
…
