Testamentārā mantošana

Autore par sava darba tēmu ir izvēlējusies testamentāro mantošanu, jo vēlējās izprast tā būtību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Autore šo tēmu uzskata par diezgan svarīgu un darbs ir pierādījums tam, ka cilvēki mūsdienās aizvien biežāk kā galveno mantošanas veidu izmanto testamentāro mantošanu.
Mūsdienu testamentārā mantošana kā arī lielākā daļa citu civiltiesisko attiecību nāk no Romas senatnes, kur testamenti jau tajā laikā bija plaši attīstījušies. Testamenti romiešu tiesībās bija kļuvuši par galveno mantošanas pamatu. Tā pat arī mūsdienās testamentārai mantošanai pievērš ļoti lielu uzmanību, jo cilvēki vēlas būt droši par to, ka viņu manta nenonāk viņiem nevēlamu personu rokās.
Darba tapšanā ir izmantota salīdzinošā metode, kur salīdzināta testamentārās mantošanas nozīme Romā, vēlāk Padomju Latvijā un mūsdienās. Tā pat arī darbā autore ir pētījusi kāda nozīme un kāds juridisks spēks ir testamentam, kas taisīts līdz 1992.gada 1.septembrim, kad stājās spēkā likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.
Darba mērķis bija izzināt testamenta taisīšanas kārtību, saprast cik liela nozīme ir testamenta ārējai formai, kā arī uzzināt kā rīkoties gadījumos, ja testators nevēlas vai gluži otrādi vēlas kādas personas iespēju mantot viņa mantu.…