Ievads
Rakstot referātu Mantojuma tiesības par tēmu Testamentārā mantošana mans mērķis ir izskaidrot to, kas ir testamentārā mantošana un kas no tās izriet, kādas mēdz būt testamenta formas, ko testamentā var iekļaut un ko nevar, tas ir, kuri ģimenes locekļi ir obligāti iekļaujami un kuri nē.
Pēc manām domām, testamentārā mantošana ir aktuāla tēma Latvijā, gan arī ārpus tās, jo ar testamenta palīdzību ir iespējams atstāt mantu, kas testamenta atstājējām, testatoram, ir piederējusi tai personai, kura, pēc testatora domām, to ir pelnījusi. Ar testamenta palīdzību ir iespējams atstāt mantu personai, kurai nav nekādu radniecisku saikņu ar testatoru vai arī atstāt mantu zemākās šķiras radiniekiem, kuri pēc likumiskās mantošanas nemantotu neko un viņiem nebūtu tiesības uz mantojumu.
Rakstot referātu Mantojuma tiesībās galvenokārt tiks izmantots Latvijas Republikas Civillikums, ar kura palīdzību, pēc manām domām, varēs precīzāk un skaidrāk izskaidrot to, kas ir testamentārā mantošana. Kā arī darbs tiks veidots no pielikumiem ar kuru palīdzību būs vieglāk saprast izklāstāmo tēmu.
Testamentārā mantošana
Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu, vai par kādu mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu.
Taisīt testamentu var katra rīcības spējīga persona. Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu. Taisīt testamentu var arī tie, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēj.
Kas nevar ne rakstīt, ne saprotami runāt, un tādēļ nespēj skaidri izteikt savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu. Nespēj taisīt testamentu garā slimie, kamēr viņi atrodas gara slimības stāvoklī.
…
