Programmatūras testēšana ir kļuvusi par būtisku fāzi programmatūras izstrādes dzīves ciklā, jo tā spēj atklāt problēmas programmatūrā pirms ar tām saskarās gala lietotāji. Triviālos scenārijos šīs kļūdas var būt vizuālas kļūdas, bet kritiskākās programmatūrās, kā piemēram, medicinīcas aparatūrā, programmatūras kļūdas var novest pie veselības apdraudējuma vai cilvēka nāves. Kļūdu novēršana, pirms ar tām saskaras gala lietotājs, uzlabo programmatūras kvalitāti, kas ir svarīgi, lai gala lietotājs neizvēlētos izmantot konkurējošu programmatūru, kā arī - samazina izmaksas, jo novērst kļūdas, kuras tiek atklātas gala produktā, ir dārgāk nekā novērst kļudas, kuras tiek atklātas izstrādes fāzē.
Programmatūras izstrādei attīstoties, programmatūras izstrādes industrijā ir formalizējušās vairākas programmatūras izstrādes dzīves ciklu metodoloģijas, kurās katrā ir savas īpašības.
Šajā referātā tiks apskatīta testēšanas loma, tās plusi un mīnusi, sekojošās programmatūras izstrādes dzīves ciklu metodoloģijās:
● Ūdenskrituma modelis,
● V-modelis,
● Iteratīvais modelis,
● Agile modeļos - Scrum un Kanban.…