Ģimenes tiesības jau no laika gala ir bijušas vienas no valsts tiesību un likumdošanas stūrakmeņiem. Savā vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Romas valsts pakāpeniski izvērsās no mazas seno laucinieku kopienas līdz pat milzīgai lielvalstij, aptverot gandrīz visu tā laika civilizēto pasauli. Romiešu civiltiesības, tajā skaitā arī ģimenes tiesības, ir ieguvušas nozīmīgu vietu visas pasaules vēsturē. 12.gs, kad sākās romiešu tiesību recepcija, jeb pārņemšana, romiešu tiesības atstāja nenovērtējamu iespaidu uz vairāku valstu likumu krājumiem. Tajā skaitā arī īpašu iespaidu tās ir atstājušas uz Vācijas kodifikāciju, kura savukārt būtiski ietekmējusi likumdošanu Latvijā. Līdz ar to arī ģimenes tiesības balstās uz romiešu tiesību principiem. Ģimenes attiecības un normas, kas tās regulē ir mainījušās līdz ar laikiem un līdz ar valstu organizācijām. Arī tēva loma ir ievērojami mainījusies līdzi sabiedrībai un tās uzskatiem. Arhaiskajā sabiedrībā vīrišķību simbolizēja augsta auglība, tāpēc vīrietis centās iegūt pēc iespējas vairāk sievietes un radīt pēc iespējas vairāk pēcnācējus. Romiešu ģimene bija monogāma, tomēr tur ģimenes tēvs jeb paterfamilias ir bargs un visvarens. Viduslaikos tiek uzsvērta tēva funkcija, taču gandrīz netiek pieminēti viņa pienākumi. Viss sāk mainīties jaunajos laikos, kad visvarenā kunga vietā nāk tēvs- nodrošinātājs, kur parādās jaunu, dažādu pienākumu izvirzīšana.
Lai labāk izprastu mūsdienu ģimenes tiesības un attiecības starp vecākiem un bērniem, kā šī kursa darba mērķi autore ir nolikusi ģimenes tiesību, konkrētāk tieši tēva varas institūta, veidošanās pirmsākumu pētīšanu Romas valstī. No tā izriet vairāki darba uzdevumi. …
