Kārlis Ulmanis
20.gadsimtā bija daudz politisko līderu. Viens no tādiem Latvijā ir Kārlis Ulmanis. Viņš ir paveicis daudz un daudzi cilvēki viņam pakļāvās, tāpēc Kārli Ulmani noteikti varētu uzskatīt par vienu no ietekmīgākajiem 20.gadsimta politiskajiem līderiem Latvijā.
No 1922. gada līdz 1934. gadam Latvija bija parlamentāra republika ar tās demokrātiju un vājajām pusēm. Nemiers bija briedis jau ilgāku laiku, līdz 1934. gada 15. maijā, tajā laikā atrazdamies ministru prezidenta amatā, Kārlis Ulmanis ar domubiedriem, citām valdības personām noorganizēja valsts apvērsumu un gāza Saeimu. Atbalsts nāca arī no armijas un aizsargu organizācijas, taču liels militārais spēks nebija nepieciešams. “Ulmaņlaiki” ilga līdz 1940. gadam un ir pretrunīgi vērtēti, tāpat kā viņa rīcība 40. gadā pēc PSRS ultimāta saņemšanas. Tomēr 1934. gadā pārmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā bija nepieciešamas, un arī saimnieciskā dzīve tautas atbalstītā Ulmaņa vadībā uzlabojās. Neatbildēts un neatbildams paliks jautājums, vai tam vajadzēja notikt šādā veidā un vai Ulmaņa apvērsums kā prettiesiska rīcība nav nosodāms.
Latvijas Republikā līdz 34. gadam katrās Saeimas vēlēšanās piedalījās vairāk kā 100 partiju, tāpēc Saeimas darbs bija lēns, strīdu un nesaskaņu pilns, apgrūtināts. Valdības strādāja īsu periodu, un demokrātijai kā pārvaldes formai, kura Latvijā pastāvēja tikai pavisam neilgu laiku, bija zināmi trūkumi. Kaut vai Satversmes grozīšana izrādījās praktiski neiespējams solis. Arī lielākā daļa sabiedrības bija zaudējusi ticību Saeimai, tāpēc valsts apvērsumu uztvēra ar zināmu mieru. Tā vai savādāk, pārmaiņas pārvaldē bija nepieciešamas, jo Saeimas darbs bija praktiski paralizēts un to nodrošināja arī pašu sastādītā Satversme.
…
