7. Tā kā tiesu noslodze un lietu izskatīšanas ilgums pats par sevi ir aspekts, kas var kavēt piedzinēja prasījumu apmierinājumu, kā ietveros tiesas var neveikt padziļinātu Eiropas Savenības tiesas spriedumu analīzi, secināms, ka efektīvāk risināt pārrobežu tiesu nolēmumu izpildes (piedziņas) jautājumus būtu ar vienota un detalizēta regulējuma attīstību tieši Eiropas Savienības līmenī jeb īstenojot Eiropas Savienībai piešķirto likumdošanas kompetenci.
8. Atšķirīgs var būt laika posms no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās līdz izpildu darbības uzsākšanai ārvalstī, un minētais ir tieši atkarīgs no tā, vai attiecīgajai ārvalstij ar tiesas nolēmuma valsti pastāv savstarpējs dokuments, kurā abas ir dalībnieces jautājumā par tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Bez tam saskaņā ar valstu suverenitātes doktrīnu gadījumos, kad tiesas valstij ar izpildes valsti netiek uzturētas un attīstītas labvēlīgas attiecības, šāda pārrobežu izpilde var nemaz nenotikt. 9. Būtisks apgrūtinājums sekmīgai pārrobežu piedziņai var būt ne tikai iespējama parādnieka mantas un/vai ienākumu nobēdzināšana, bet arī izpildes valstī esoši prioritāri apmierināmi prasījumi (piemēram, hipotekārie prasījumi, komercķīlas prasījumi, uzturēšanas saistību prasījumi, nodokļu prasījumi u.c.), kuri par tādiem atzīstami saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem. Savukārt, ja pārrobežu lietā piedzinējs vēlas uzsākt piedziņu tādā valstī, kur parādniekam ir dzīvesvieta (juridiskajām personām – mītnes vieta,
uzņēmuma/filiāles atrašanās vieta), piedzinējam jo īpaši būtu jārēķinās, ka šādā valstī parādnieks, visticamāk, ir nodibinājis daudz citu civiltiesiska vai komerctiesiska rakstura saistību, kuru apmierināšanai, iespējams, būs dodama priekšroka salīdzinājumā ar piedzinēja prasījumu. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, nodibinot saistības, kurās varētu būt ārvalstu elements, vai konstatējot ārvalstu elementus, visdrošāk ir uzreiz reģistrēt nodrošinājumus uz parādnieka mantu, uz kuru potenciāli nākotnē varētu vērst piedziņu. …
