1. Ievads.
Referāta “Tiesības un morāle “ mērķis ir apskatīt tiesību saistību ar morāli, kā tā ietekmē tiesību veidošanos izrietot no morāles normām sabiedrībā. Tāpēc tiks apskatīta morāle gan no politiskā viedokļa, gan arī ētiskā viedokļa. Lai varētu uzzināt morāles ietekmi uz tiesībām ir nepieciešams apskatīt morāles skaidrojumu.
Katrs no mums vārdu “morāle“ izprot dažādi, tāpēc arī tās skaidrojumi ir atšķirīgi. Morālē ir sociālais institūts, kura funkcija ir cilvēka izturēšanās, regulēšana visās sabiedriskās dzīves sfērās. Lai varētu izprast morāles nozīmi ir nepieciešams apskatīt kā morāle tiek skaidrota politikā, jo no tā izriet morāles nozīme sabiedrībā. Morāle ir vēsturiska parādība, tā mainās un attīstās cilvēku sabiedrības progresa gaitā.
Morāle – sabiedriskās uzvedības normu kopums, kurš izveidojies sabiedriskās pieredzes vēsturiskas vispārināšanas rezultātā un kura ievērošanu sargā sabiedriskā doma, akceptējot tā sekotājus un nosodot pārkāpējus. Sabiedriskās pieredzes vēsturiskās un sociālās atšķirības nosaka morāles neviendabību dažādām tautām un sociālajām grupām.
Pastāv morāles zelta likums – nedari otram to, ko negribi, lai tev pašam dara. Kas arī iespaido tiesību veidošanās procesu, jo tādā veidā tiek ierobežotas indivīda tiesiskās robežas attiecībā uz pārējiem indivīdiem. Ja šīs robežas netiek ievērotas, tad tiek apdraudēta sabiedrības kopējā kārtība.
Tāpēc pastāv noteiktas morāles normas – sociālo normu paveids, cilvēku uzvedības noteikumu kopums, kas izsaka viņu savstarpējās attiecības un attieksmi pret sabiedrību. Morāles normas ir tikumisku parādību veids, kas regulē cilvēku izturēšanos ar vispārīgiem priekšstatiem un aizliegumiem, kas attiecināti uz vienāda rakstura rīcību.
Tiesības un morāle ir divi atšķirīgi jēdzieni, bet ir saistāmi kopā, jo tiesības sevī ietver sabiedrības morālās normas un to neievērošana tiek nosodīta no sabiedrības puses ar sabiedrības nepatikas izpausmēm, piemēram, sabiedriskais nosodījums, nepatika vai arī kādā citā mūsdienīgā veidā, jo atšķirībā no viduslaikiem nenotiek vairs linču tiesas, bet soda pēc likumiem. Zināmā mērā tiesības tiek veidotas ievērojot morālās normas.
2. Morāles skaidrojums.
Morāle ir sabiedriskās apziņas forma, sociāls institūts, kurš veic cilvēka uzvedības regulācijas funkciju. Katrā sabiedrībā, kuru veido indivīdu kopums, visu darbībām, lai cik daudzveidīgas tās būtu, ir jābūt saskaņotām kopējā masveida darbībā, jāpakļaujas, noteiktiem vispārsociāliem likumiem. Līdzās citām sabiedriskās disciplīnas formām, cieši savijoties ar tām un vienlaicīgi būdama kaut akas specifisks. Tā regulē cilvēka uzvedību visās viņa sabiedriskās dzīves jomās – darbā un sadzīvē, politikā un zinātnē, ģimenē un sabiedriskās vietās, kaut arī dažādās jomās tai ir atšķirīga nozīme. Morāle darbojas kā regulatori – tiesību normas un valsts dekrēti, ražošanas administratīvie rīkojumi, organizatoriskie statūti un instrukcijas, amatpersonu norādījumi.
…
