Secinājumi
Pētot šo darbu autors nonāca pie secinājuma, ka sociālās un tiesību normas ir neatdalāmi jēdzieni, jo, lai apgūtu un veidotu tiesību normas, sākotnēji ir nepieciešams apzināties sociālās normas, kuras ir visu sabiedrības locekļu neatņemama sastāvdaļa, tās veido sabiedrības līdzāspastāvēšanas principus, kā arī nodrošina demokrātiskas valsts pamatprincipus. Ja cilvēki neievērotu sociālās normas, tad valstī valdītu haoss, un nebūtu iespējams runāt par vienlīdzību.
Taču, lai tiktu ievērotas sociālās normas, ir nepieciešamas tiesību normas, kuras būtībā nosaka sociālo normu virzību un attīstību, jo cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot sabiedrībā, un baudīt sev dotās tiesības, nākas arī pildīt savus pienākumus, un dzīvot nepārkāpjot tiesiskās normas. Pretējā gadījumā sekos sods, atbilstoši nodarītajam pārkāpumam, šis sods visā pasaulē iedalās trijos līmeņo – materiāls (naudas), izolācija no sabiedrības uz noteiktu laika posmu, attiecībā pret nodarīto (cietumsods) un dzīvības atņemšana, par noziegumiem, kuri ir veikti pret sabiedrību tādā līmenī, ka tā nevēlas šāda cilvēka turpmāku pastāvēšanu, un netic, ka tāds cilvēks varētu mainīties.
Autors uzskata, ka hipotēze - „Tiesību normas nevarētu izveidot, ja nepastāvētu stabilas sociālās normas.” Ir pierādījusi sevi, un tā var tikt uzskatīta par loģisku secinājumu, pēc izlasītās informācijas analīzes.
…