Civilprocesa likuma 238.panta pirmās daļas 6.punkts nodrošina apstrīdētās normas mērķa īstenošanu laulības šķiršanas vai neesamības lietās.
Lai nodrošinātu Satversmes 96.pantā noteikto pamattiesību aizsardzību, likumdevējam vajadzētu pieņemt tādu normatīvo regulējumu, kas aizsargā personu privāto dzīvi un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar citu personu tiesībām lietās par laulības šķiršanu vai neesamību. Likumdevējs lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir paredzējis atkāpi no vispārējā tiesas sēžu atklātuma principa, proti, tās izskata slēgtās tiesas sēdēs.
Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē nenozīmē to, ka puses, kuru strīds tiek skatīts tiesā, būtu vienīgās tiesas sēdes dalībnieces. Slēgtā tiesas sēdē piedalās tiesa, tiesas sēdes sekretārs, nepieciešamības gadījumā arī tulks. Šādā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, tostarp, trešās personas, un citas personas, kuru klātbūtne nodrošina objektīvu lietas izspriešanu. Slēgtās tiesas sēdēs ir liegts piedalīties klausītājiem, tostarp plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Trešo personu tiesības iestāties lietā nav absolūtas. Tiesa izlemj, vai izskatāmās lietas ietvaros trešās personas tiesības var tikt skartas un vai ir pieļaujama tās iestāšanās lietā. Nedz apstrīdētā norma, nedz Civilprocesa likuma 238.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētais prasības sadalīšanas aizliegums neliedz tiesai lietā par laulības šķiršanu vai neesamību noteikt, no kura brīža trešā persona var piedalīties lietā.
Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā, tiesai ir jārespektē ne vien trešās personas tiesības un likumiskās intereses, bet arī pušu tiesības uz privāto dzīvi. Tāpēc tiesai, pieņemot minēto lēmumu, ir pienākums lemt arī par piemērotāko brīdi, ar kuru trešā persona iestājas lietā.
…
