Tiesībsargs ir daiļskanīgs vārds, tikai reizēm cilvēki to nepamatoti saista ar tiesu, policijas, prokuratūras iestādēm, kas nodrošina kārtību valstī. Tiesībsargs faktiski ir Saeimas pagarinājums – vai pareizi tiek piemēroti Saeimas izdoti likumi, it īpaši cilvēktiesību jomā. Lietuvā tos sauc par Seima kontrolieriem. Igaunijā ar šiem jautājumiem nodarbojas Tieslietu kanclers. Tiesībsarga darbs balstās uz viņa personisko autoritāti, savukārt Tiesībsarga biroja darbinieki ir eksperti jeb lietpratēji katrs savā jomā. Šobrīd gandrīz jebkuru jomu Latvijā ir ietekmējusi krīze. Lai gan ir atzīts, ka zemākais punkts jau sasniegts un Latvijas ekonomika pamazām atveseļojas, tomēr tas nenozīmē, ka ir iespējams vai nepieciešams mazāk taupīt, vai domāt par resursu optimizēšanu. Diemžēl šis periods ir nopietni skāris Tiesībsargu, kā rezultātā tika samazinātas štata vietas šajā Ombuda institūcijā.
Biroja finansējums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, tika samazināts par 30 procentiem, kā rezultātā Tiesībsargam nācās veikt būtiskas strukturālas reformas un citus pasākumus finanšu līdzekļu taupīšanai. Darbinieku skaits no 51 gada sākumā tika samazināts uz 41 gada beigās, iespēju robežās saglabājot juriskonsultu (pamatfunkciju veicēju) skaitu.1
Cilvēktiesību aizsardzības jomā viena no nozīmīgākajām institucionālajām izmaiņām 2006.gadā bija Tiesībsarga likuma pieņemšana. Tas paredzēja uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes veidot jaunu institūciju ar plašākām pilnvarām. Sakaņā ar Tiesībsarga likuma pārejas noteikumu 2.punktu, Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.2 Savukārt, saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.panta 3.daļu, Tiesībsarga kompetencē ir ne vien cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšana, bet arī labas pārvaldības principa ievērošanas sekmēšana valsts pārvaldē.3 Tiesībsarga birojam aktuāli jautājumi 2009.gadā bija par labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumiem valsts pārvaldē, kā arī sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem darba vietās, ieslodzījumu vietās un citiem jautājumiem. Piemēram, 2009.gadā Tiesībsarga birojs saņēma 50 iesniegumus par necilvēcīgiem un pazemojošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Lielākajā daļā iesniegumu norādīts uz nepietiekamu dabisko apgaismojumu, ventilācijas trūkumu un pārapdzīvotību kamerās. Lai pārbaudītu iesniegumos sniegto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki 2009.gadā veica vairākas vizītes uz ieslodzījuma vietām.…
