IEVADS
Mūsdienu sabiedrības politiskā dzīve ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga un tā nesaraujami ir saistīta ar tiesību aktu sistēmas veidošanos valstī. Katrā valstī veidojas tāds politiskais režīms, kādu veido vadošā partija un tiesību normu kopums.
Juridisko terminu vārdnīca dod politiskā režīma skaidrojumu – paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek realizēta vara. Vēsturē pazīstamas divas politisko režīmu pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
Politika, savukārt, ir nodarbošanās ar valsts ( resp. sabiedrības) pārvaldi, kas pēc sava rakstura nav nekas cits, kā sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva to ietekmēšana. Tā kā dažādiem politisko procesu dalībniekiem ir atšķirīgas pozīcijas un intereses, politikas subjektu starpā noris politiskā cīņa par savu interešu īstenošanu. Svarīgs panākumu faktors šajā cīņā ir vara, tāpēc politiskā cīņa savijas ar cīņu par varu, kaut gan vara ir tikai viens no politikas īstenošanas līdzekļiem.
Valsts tiesību sistēmas pamatā ir konstitucionālās tiesības. Latvijas konstitucionālo tiesību pamats ir Latvijas Republikas Satversme. Pie konstitucionālām tiesībām pieder arī normatīvie akti, kas nosaka valsts iekārtas pamatu un likumdošanas procesu valstī, valsts augstāko varas un pārvaldes institūciju izveidošanas kārtību.
Latvija ir demokrātiska republika un tiesiska valsts. Tātad – valsts, kurā ir augsta un stabila tiesiskā kārtība: tiesību normu savstarpējā saskaņotība, likuma prioritāte pār visu varas iestāžu un personu gribu, visu valsts institūtu un amatpersonu pakļautība likumam, valsts un pilsoņu savstarpējā atbildība, pilsoņu likumisko tiesību un brīvību nodrošinātība.
Politika un vara ir nesaraujami saistīti. Viens no valsts varas realizēšanas instrumentiem ir tiesību akti. Politiskās partijas aktīvi līdzdarbojas tiesību aktu izstrādē, lai realizētu savu ietekmi sabiedrībā un valstī notiekošos procesos.
…
