Izvēloties kursa darba tēmu darba autors vadījās pēc tās aktualitātes. Izvēlētās tēmas aktualitāti var izteikt divās tēzēs: Pēdējā laikā musulmaņu un nemusulmaņu pasaules savstarpējās attiecības ir saasinājušās, pie tam kā piemēru var minēt mūsu kaimiņvalsts Krievijas problēmu ar Čečeniju, kā arī vairākus karstos punktus visā pasaulē (karš Irākā, Izraēlas un Palestīnas konflikts). Var teikt, ka šajos konfliktos galveno lomu spēlē politika, bet nevar izslēgt arī tiesisko aspektu. Un, lai šie incidenti retāk pārietu bruņotās sadursmēs, ir jāzin tos tiesiskos pamatus, tradīcijas un reliģiskās īpatnības, uz kuriem balstās cilvēku pasaules uztvere.
Apspriest islāma tiesības nozīmē aizskart islāma reliģijas svarīgāko daļu. Islāms ir viena no pasaules varenākajām reliģijām, kuras vecums tuvojas pie 14 gadsimtiem, bet piekritēju skaits pārsniedz 1/6 no visu pasaules iedzīvotāju skaita.
Massu saziņas līdzekļu uztverē un parasto iedzīvotāju apziņā šī reliģija tiek uzskatīta kā diezgan primitīva mācība, kura vērsta uz pagātni un tās mērķis ir atbalstīt aklo fatālismu. Uzskatīja, ka islāmam nav nākotnes un tas ir maz pielāgots mūsdienu apstākļiem, tā kā islāms saglabā savas pozīcijas tikai tur, kur ir palikuši viduslaiku pārpalikumi un arhaistiskās tradīcijas. Par pārpalikušo institūtu pieskaita pašu islāmu, tātad un islāma tiesības arī.
Savā darbā autors izvirzīja mērķi atklāt to, ko īstenībā nozīmē islāma tiesības: parādīt tā nesaraujamo saistību ar islāmu, izanalizēt islāma tiesību avotus un to nozīmi musulmaņu dzīvē, kā arī izdibināt islāma tiesību nozīmi mūsdienās.
Rakstot šo studiju darbu, autors pamatā izmantos metodes, ko izmanto pētījumu empīriskā un teorētiskā līmeņos, kā piemēram, abstrahēšanas, idukcijas, kā arī vēsturiskās un loģiskās izziņas metodes.…