Partikulārsisms tiesībās izpaudās kā atšķirīga tiesiskā regulējuma spēkā esamības saglabāšana dažādos novados vai arī dažādās kārtās. Tiesību partikulārismu tagadējā Latvijas teritorijā XIII gs. līdz XIX gs. raksturoja arī tas, ka ne tikai katrai kārtai, bet arī atsevišķiem novadiem un pilsētām bija savas tiesības, bet to saturs pārsvarā bija līdzīgs.
Tagadējā Latvijas Republikas teritorijā kārtu partikulārisms tika ieviests jau XIII gs., izveidojoties Livonijai, bet tas bija sastopams arī Poļu Vidzemē, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Zviedru Vidzemē, kā arī Krievijas impērijas laikā. Kopumā līdz pat XIX gs. otrajai pusei. Tas minēts daudzos dokumentos, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Sākot ar Livonijas laiku iedzīvotaji, tāpat kā Rietumeiropā, pēc atšķirībām tiesībās, iedalījās četrās galvenajās kārtās: 1) muižnieku kārta; 2) garīdzniecība; 3) pilsētnieki un 4) zemnieki. Šīs kārtas pastāvēja līdz pat XIX gs.