Ievads
Labais un ļaunais, taisnīgums un patiesīgums, pienākums un atbildība, gods un cieņa, sirdsapziņa un kauns – šie jēdzieni, kas ieguvuši ētikas tradicionālo jeb klasisko kategoriju nosaukumu, atklāj cilvēces mūžīgās morālās vērtības, atspoguļo tās pieredzi, morālās kolīzijas, specifisko, stabilo un mainīgo tikumībā visdažādākajos sabiedrības attīstības posmos. Šie jēdzieni, savstarpēji mijiedarbodamies, summējas laimē un dzīves jēgā.
Šajā referātā es centīšos saprast ētikas kategoriju būtību un paskaidrot tos nozīmīgumu un nepieciešamību sabiedriskajā dzīvē.
Noteikta sabiedrība, šķira, ideoloģiskā sistēma parasti ir centusies izveidot savu morāles sistēmu, kas būtu neuzņēmīga, imūna pret citām sistēmām. Pat vistirāniskākā pārvalde, visdespotiskākie valdnieki runā par goda jūtām, sirdsapziņu, pienākumu. Tāpēc ir svarīgi atšķirt patieso morāli, vispārcilvēcisko tajā no morāles jēdzienu izmantošanas par aizsegu un masku amoralitātei.
Tradicionālajās ētikas kategorijās vistiešāk atspoguļojas noteikta laikmeta, sociālās vides, personības morālās vērtības. Šīs vērtības izteic cilvēka attieksmi pret parādībām un lietām, turklāt saistība ar noteiktiem tikumiskiem mērķiem, ideāliem, normām.
Morālajās vērtībās ir koncentrēta cilvēces un katra indivīda pieredze. Visa tikumiskā dzīve ar vērtību palīdzību tiek aktivizēta, sasaistot prātu, jūtas, motīvus, atmiņu ar gribu un darbību. Ar morālo vērtību palīdzību tiek apgarota, garīgi atdzīvināta gan apkārtēja pasaule, gan vēsture. Morālās vērtības ir augstākās
garīgās vērtības. Tās jau kļūst par pašvērtību, kas nekalpo vairs citām vērtībām kā līdzeklis. Nevienā cilvēkā nav ieliktas gatavas morālās vērtības. Tās rodas un veidojas pretrunu risinājumā, kad vakardienas atradums vairs neļauj šodien mierīgi atpūsties. Bieži šīs vērtības cilvēks iegūst tikai ar lielām pūlēm un aizrautību, jā, pat ar risku tās ir panākams. Sens ir teiciens: ‘’Ko lēti iegūst, to zemu vērtē’’.
Spriežot pēc tā, kas cilvēkiem ir vērtīgs, ko viņi pielūdz un noliedz, reizēm šķiet, ka vērtības ir lielā mērā subjektīvās. Nereti mūs pārstiedz draugu izvēle, iemīlēšanās mūsu gaumei nepieņēmamā cilvēkā. Kādam bērnam iepatīkas nokritušās rudens lapas, cits tās iemet atkritumu spainī. Dažs glabā atmiņu vērtības: vecas fotogrāfijas, vēstules, sakaltušo rozi, praktiski nederīgās lietiņas. Citam tāda rīcība var šķist bērnišķīga niekošanās. Racionāla un lietišķa cilvēka vērtības var ievērojami atšķirties no emocionālās būtnes vērtībām. Neizdzēšama vērtība var būt dzimtais novads, vecāku mājas, skolas parks. Kāda pilsēta vai ciems var būt mīļš tikai tāpēc, ka tur dzīvo vai dzīvojis mīlēts cilvēks. Un pretēji – apvainojums, pārinodarījums var radīt nepatiku arī pret noteiktu vietu. Var teikt, ka cik daudz ir cilvēku, tik daudz ir arī uzskatu. Man prātā ienāk D. Karneģi frāze: ‘’Es briesmīgi pārdzīvoju par to, ka man nebija apavu, kamēr neieraudzīju cilvēku, kam nebija kāju’’.
Morālās vērtības ir sava veida vidutājs starp cilvēkiem, starp personību un vidi, lietām, sociālām kopībām. Pazīt cilvēkam sevi uz pasaules tikumu un netikumu fona nav viegli. Jāredz sevi labā un ļaunā pretmetos.
Katra morālā norma ir sava veida prasība darīt labu, izvairīties no ļaunā vai stāties tam pretim. Ar šo pamatjēdzienu palīdzību mēs tiecamies visu morālo sfēru iedalīt pozitīvajā un negatīvajā, nokrāsot visu baltu vai melnu. bet dzīve ir daudzkrāsainā.
Personības morālajās vērtībās, kā jau teikts, uzkrāta cilvēces pieredze, tāpēc tās ir mūžīgās morālās vērtības. Mūžīgās tas ir arī tāpēc, ka risina principā neatrisināmas pretrunas starp jābūtību un esamību, nepieciešamību un nejaušību, nepieciešamību un brīvību, personisko un sabiedrisko, individuālo un universālo, galīgo un bezgalīgo, subjektīvo un objektīvo, relatīvo un absolūto. Šis risinājums vienmēr atšķirsies gan katrā laikmetā, gan personībā, bet vienmēr paliks prasība: ‘’Tev jābūt labākam!’’ Tāds dziļi humānas dabas cilvēks kā A. Čehovs sacījis, ka visu mūžu centies sevī iznīdēt vergu.
Mūžīgo morālo vērtību pastāvēšana izriet no tā, ka dziļāka cieņa, mīlestība pret cilvēku savijas ar augstām prasībām.
…
