NOBEIGUMS
Tiesiskā apziņa ir uzskatu, ideju un jūtu kopums, kas izsaka indivīdu, sociālo grupu vai tautas attieksmi pret esošām un vēlamām tiesībām, dod tiesisko parādību novērtējumu no likumības un taisnīguma viedokļa, kā arī – kopums, kas ir saistīts ar viņu tiesībām un pienākumiem – to apzināšanos un realizāciju.
Uzskati, idejas un jūtas piemīt kā indivīdam, tā sociālai grupai (un arī tautai), turklāt neatkarīgi no tā, kādi ir indivīda vai grupas raksturojošie subjektīvie kritēriji (izglītība, pieredze u.tml.) vai objektīvie kritēriji (piederība grupai vai tautai, grupu vienojošais faktors – noteikta profesija, intereses u.tml.). No šā uzskaitījuma izslēgts vārds „teorija”, jo autorprāt ar teorijas izstrādi vai apceri tiesību jautājumos nenodarbosies jebkurš indivīds vai sociālā grupa, bet gan pamatā tikai specifiskās (ar zinātni vai jurisprudenci saistītas).
Attieksme pret esošām un vēlamām tiesībām. Viens no labākajiem piemēriem ir šāds: pastāv spēkā esoša tiesību norma, kuru likumdevējs vēlas grozīt vai arī kura nedarbojas. Abos gadījumos, ja norma ir nonākusi sabiedrības īpašā uzmanībā (piemēram, norma jau ilgstoši nedarbojas vai ir šķietami prettiesiska), tieši vai netieši ir iespējams noskaidrot sabiedrības viedokli par plānotajiem vai vajadzīgajiem tiesību normas grozījumiem. Tādējādi var uzzināt gan attieksmi pret esošajām tiesībām (konkrēto normu esošajā redakcijā) un vēlamajām tiesībām (tiesību normu, ko ir plānots vai vismaz vajadzētu grozīt).
Viena no būtiskākajām tiesiskās apziņas izpausmēm ir tieši tas, kā un vai vispār personas sabiedrībā ievēro savas un citu tiesības un pienākumus, pilda likumus u.tml.
…