Tiesību normas sastāv no vārdiem, kas savā starpā veido valodas leksisko elementu. Vārdi ir savstarpējās attiecībās viens ar otru, veidojot sintaksi, paralēli veidojas loģiskas saites un attiecības starp vārdiem, kas savukārt veido tiesību normu tekstuāli loģisko elementu.
Jebkuru domu var izteikt dažādos veidos – tātad pastāv arī valodas stila elements. Tiesību normās tiek lietots literārās valodas lietišķais stils.
Ar nožēlu jāmin, ka pagaidām tiesību normās sastopamas daudzas valodas nepilnības, kas rada neskaidrību gan sabiedrībai, gan juristiem, kam šīs tiesību normas jāpiemēro. Neapšaubāmi rodas iemesls normu interpretācijai, kas Latvijā izpaužas tās vislielākajos apmēros.
Smags juridiskās ētikas pārkāpums ir normatīvo aktu tekstu sagrozīšana un iztulkošanas pēc savām vēlmēm vai sava klienta interesēm. Diemžēl šādi juridiskās ētikas pārkāpumi pastāv dzīvē un viens no šādu gadījumu novēršanas paņēmieniem būtu – tiesību jaunrades procesa tehniskās puses principu ievērošana – pasniegt likumdevēja gribu normatīvajos aktos tā, lai tie būtu pēc iespējas vienveidīgāki, lakoniskāki un saprotamāki.
Būtiska loma Latvijas tiesību sistēmas nostiprināšanai ir gan veco likumu piemērošanai mūsdienām, modernizēšanai, valodas un izteikumu pilnveidošanai, gan tiesību jaunradei.
Latvijā normatīvo aktu izstrādāšanas procesā galvenā nozīme tiek pievērsta akta teksta sastādīšanai, bet ne šī teksta objektīvai izvērtēšanai – vai šāds normatīvais akts ir skaidri saprotams; vai tas atbilst citām normām; vai to piemērojot neradīsies grūtības vai situācijas, kad būs nepieciešama normas profesionāla interpretācija. …
