T.n.- vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī ties. subj. ar tiesībām un pien. un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību. T.n.- nosaka uzvedības robežas iedzīvotājiem, dažādām organizācijam, am.p., t.i. visiem subj, kas kļūst par sabiedrībai nozīmīgo sabiedrisko attiecību dalībniekiem. No visam esošajām sociālajām regulām ties. normām ir vislielākais spēks. Šī spēka galvenais cēlonis ir tas, ka šīs regulas garantē v. Lielā mērā normu obligātumu nodrošina to soda sankcijas. Tās atņem vai ierobežo ties. pārkāpējam noteiktus labumus, uzliek noteiktus pien., paredz nosodījumu. Tāda sankcijas iedala kriminālās, administrat, disciplinārās. Ir arī ties. atjaunojošas sankcijas, kas ir vērstas uztraucētas kārtības atjaunošanu. Ir pieņemts ties. normas iedalīt pozitīvas regulēšanas un tiesībsargājošās normās. Vispārējās regulēšanas normas nosaka pozitīva rakstura ties. un pien. Tās sastāv no hipotēzes (norādes uznosacījumiem, kas ir vajadzīgi lai šī norma darbojas) un dispozīcijas (paša uzvedības noteikuma, regulēkamo attiecību subjektu ties. un pien.) Tiesībsargājošās normas, kas nodrošina citu normu vai principu darbību, kas nesatur sankcijas. Šīs normas ietver dispozīciju (norādi uz tiesībās aizliegto darbību) un sankciju (atbildības mērus par aizliegto darbību). Vēl ties. normas iedala atbilstoði tiesību iedalījumam nozarēs: materiālās un procesuālās, publiskās un privātās, valsts tiesību, administratīvās, krim. ties., civilties. u. c. Izšķir a) vispārējās (paredz noteikto regulējamo attiecību principus), b) konkretizējošās (attīsta principus, konkretizē atsevišķus jaut.) tiesību normas. a) Tiešās regulējošās darbības (tieši vērsti uz sab-sko attiecību regulēšanu) un b) palīga darbības (paredz iepriekšējās normas, izmaiņas, papildināšanu, izplatīšanu) tiesību normas. Izdala normas atkarībā no tā, kāda institūcija tās izdevusi.…
