Sabiedrības tapšanas procesā, tas nozīmē mūsdienās, sociālo normu sistēma pastāvīgi komplicējās, pakāpeniski iedaloties dažādās grupās, tādās kā morāles normas, paražu normas, tradīciju un rituālu normas, sabiedrisko organizāciju normas, ekonomiskās, estētiskās, politiskās normas un, beidzot, tiesību normas, kuras ir šā darba pētīšanas priekšmets. Jebkuras tiesību sistēmas centrālo kodolu veido tiesību normu kopums, kas nosaka saskanīgu tiesisku kārtību valstī. Tātad tiesību sistēmas pamatelementi ir tiesību normas . Nevar iedomāties sabiedrību bez cilvēku uzvedības noregulēšanas ar noteikta parauga jeb modeļa palīdzību. No tiem arī veidojas normas, uz kurām turpmāk orientējas sabiedrība. Lai izprastu tiesību sistēmas uzbūvi un funkcionēšanu, vispirms nepieciešams sīkāk aplūkot tiesību normas, no kurām veidota tiesību sistēma un redzēt to savstarpējo sakarību . Šā darba gala mērķis – noskaidrot tiesību normu jēdzienu un papētīt iespējamās teorijas par šo jautājumu.
Tiesību normas – viena no jaunākajām struktūrām sociālo normu sistēmā, kura kļuva par iespējamu tikai ar valsts institūta attīstīšanu. No formālā viedokļa tiesības ir, izejošo no valsts, respektīvi no tiesību normām, normu noregulēta sistēma. Tādēļ mēs varam secināt, ka tiesību normas ir primāra vienība tiesībās. Taču no tā neizriet, ka jēdzieni “tiesības” un “tiesību normas” ir vienlīdzīgi. Tie atrodas korelācijā, kā veselais un daļa. Bet tajā pašā laikā, tiesību normas – relatīvi patstāvīga parādība, ar specifiskām īpašībām, kas konkretizē mūsu priekšstatu par tiesībām, par tas jēdzienu, saturu un būtību, par ietekmes mehānismu uz sabiedriskajām attiecībām.
…
