Līdz ar ceturtā demokratizācijas “viļņa” un demokrātiskās konsolidācijas procesa radītajām sekām pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvija, kā arī daudzas citas Austrumeiropas valstis atguva savu neatkarību un deklarēja sevi kā demokrātiskas republikas. Šis politiskais solis nenoliedzami noteica arī Latvijas nacionālās tiesību sistēmas maiņu no sociālistiskās uz romāņu - ģermāņu tiesību loku, līdz ar ko Latvija saskārās ar daudzām ar tiesību sistēmu saistītām problēmām. Viena no būtiskākajām problēmām bija piederība tiesību normu līmenī pie romāņu - ģermāņu tiesību loka, vienlaicīgi pastāvot tiesiski pozitīviskam domāšanas veidam, kas tieši atsaucās uz tiesību piemērošanu.
Romāņu - ģermāņu tiesību lokam piederošajās valstīs ir raksturīga gan tiesību normu, gan arī vispārīgo tiesību principu piemērošana, lai regulētu atbilstoši tiesiskai valstij attiecības sabiedrībā kopumā un starp indivīdiem. Viens no būtiskākajiem tiesību normu piemērošanas praktiskajiem aspektiem ir tās loģiskās shēmas pastāvēšana. …