Tiesību pamati

Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Par tiesību būtību ir izteikti dažādi uzskati, pastāv daudzveidīgas tiesību doktrīnas, bet vienotu zinātnisku viedokļu šajā jautājumā nav. Aristotelis uzskatīja, ka tiesības ir politiska taisnība, viduslaikos – dievišķa parādība, Ž.Ruso – vispārēja griba, R.Jērings – imperatīvi atributīvas emocijas, juridiskais pozitīvisms – valsts priekšraksts, pavēle (Autoru kolektīvs “Juridisko terminu vārdnīca” Nordik, Rīga, 1998).
Tiesības visbiežāk saprot kā visiem obligāto sociālo normu sistēmu, ko aizsargā valsts. Šīs sistēmas ciešie sakari ar valsti atšķir tiesības no citām sociālās regulēšanas sistēmām (piemēram, morālās). Ar tiesību palīdzību sociālie spēki, kuru rokās ir valsts vara, regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātas noteiktas attiecības (V.Jakubaņecs “Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca” , Rīga, 2005).
…