Tiesību principi

Tā kā Latvija tagad atrodas pārejas posmā no socialistiskās tiesību sistēmas uz to tiesību sistēmu, pie kuras piederēja agrāk, tas ir uz koninentālās Eiropas sistēmu, tad jautājums par tiesību principiem un to piemērošanu ir ļoti aktuāls, bet diemžēl maz izpētīts. Pirms kara Latvijā tiesību principi bija zināmi gan teorijā, gan praksē. Pašlaik, pārejot uz agrāko tiesību sistēmu, tiek veikti pirmie soļi tiesību principu veidu un piemērošanas iespēju noskaidrošanā.
Mūsdienu romāņu- ģermāņu tiesību saimes valstīs tiesību principus jau atzīst kā pamata tiesību avota veidu.

Tiesību principu izpratne
dažādās tiesību sistēmās.

Mūsdienās tiesību principus izprot kā augstākās tiesības, visu tiesību pirmavotu. Šī pieeja atdzīvina dabisko tiesību skolas idejas, kā arī apstiprina likumdošanas robu pastāvēšanu visās tiesību sistēmās.Tādejādi tiek atzītst, ka tiesību sistēmu var papildināt arī bez likumdošanas palīdzības, par tiesību normu robu aizpildītāju izmantojot tiesību principus.
I. Krastiņš tiesību principus definē šādi: “Tiesību principi – tiesību normā izteiktās vadošās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, taisnības, uzticības, brīvības, likumības, miera, kompromisa, humānisma, demokrātisma, atbildība par vainu u.c. principi). Tie iedalās: vispārējos, nozaru un starpnozaru principos. Vispārējie principi – vadošās pamatidejas, kas atklāj tiesību kā sabiedrisko attiecību regulatora īpatnības kopumā. Nozaru principi – vadošās idejas, kas raksturo konkrētas tiesību nozares (civiltiesības, krimināltiesības u.c.). Starpnozaru principi – vadošās idejas, kas attiecās uz radniecīgām tiesību nozarēm. …