Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 2 | |
UZVEDĪBAS PRINCIPI KĀ TIESĪBU PRINCIPU UN TIESĪBU PAMATS | 3 | |
LATVIJA UN VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI | 4 | |
VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI | 7 | |
ROMĀŅU – ĢERMĀNU TIESĪBU SAIMES VASLTĪS | 7 | |
VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI, TO KLASIFIKĀCIJA | 8 | |
VISPĀRĪGO TIESĪBU PRINCIPU VEIDI | 12 | |
VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI, KAS IEKĻAUTI TIESĪBU NORMĀS | 12 | |
VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI, KAS NAV IEKĻAUTI TIESĪBU NORMĀS | 14 | |
VAI TIESĪBU PRINCIPI IR LIETOJAMI JURIDISKAJĀ PAMATOJUMĀ? | 17 | |
VISPĀRĪGO TIESĪBU PRINCIPU PIEMĒROŠANA UN AR TO SAISTĪTĀS PROBLĒMAS | 18 | |
NOBEIGUMS | 23 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 24 |
UZVEDĪBAS PRINCIPI KĀ TIESĪBU PRINCIPU UN TIESĪBU PAMATS
TIESĪBU PRINCIPI – ATZIŅU TIESĪBAS
“Tiesības var iedalīt divos veidos:
1) atziņu tiesībās vai tiesību principos un
2) normatīvajās tiesībās, t.i., tiesībās, kas ir jau skaidri formulētas likumos, uz kuriem jāpamatojas un kuri stingri jāpilda, vai kas jāievēro, ja konkrētais likums ir atcelts vai zaudējis savu spēku.
Tātad atziņu tiesības pastāv sabiedrības apziņā, bet normatīvās tiesības ir ietvertas konkrētās tiesību normās. Bieži vien atziņu tiesības ir pamats tiesību normām, tomēr ne jau vienmēr tās pēc savas būtības sakrīt. Šo neatbilstību nosaka laiks. Brīžiem atziņu tiesības savā attīstībā apsteidz normatīvās tiesības, bet brīžiem tas ir otrādi.
Jau ģints un cilts pastāvēšanas laikā cilvēkiem veidojās atziņas par to, kas ir slikts un kas ir labs, un par to, kā jārīkojas, lai kopīgiem spēkiem, pretojoties dzīves grūtībām, spētu izdzīvot. Tāpat veidojās atziņas par to, kā vienam ģints vai cilts loceklim jāizturas pret otru. Šīs atziņas laika gaitā izpaudās paražas, kā arī nerakstītos izdzīvošanas noteikumos. Līdz ar to veidojās noteikti uzvedības principi, kuru pamatā bija tradīcijas, paražas, reliģiska rakstura ticējumi, kā arī daļēji tā laika ētiskie un estētiskie uzskati. Uzvedības principi bija ciešā sakarā ar katrā laikā pastāvošajām tiesību morāles normām, ko noteica cilvēka individuālie un visas sabiedrības kopīgie ētiskie un estētiskie uzskati.
Savukārt no uzvedības principiem un morāles normām veidojās tiesību principi, un uz tiem pamatojās tiesību normas. Tiesību principi, tāpat kā visas cilvēces atziņas, ir pakļauti noteiktai attīstībai.”2
“Tiesību principi paši par sevi vēl nav tiesības, jo pastāv tikai kā atziņa vai konstatējums. Tiesības ir noteiktas normas, kas atšķirībā no to principiem nosaka cilvēku savstarpējās attiecības, pieļaujot vai aizliedzot kādu konkrētu rīcību.”3…
“Tiesību principi – pamatidejas, uz kuru bāzes valdošā šķira rada tiesību normu sistēmu un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes. Tiesību principos tiek padziļināti atklāts tiesību saturs. Katram vēsturisko tiesību tipam ir savi tiesību principi, kas vēsturisko tiesību un valsts tipa ietvaros nodrošina tiesību jaunrades un realizācijas vienveidību. Ir tiesību pamatprincipi, kas raksturīgi visai tiesību sistēmai, un tiesību principi, kas raksturīgi vairākām vai atsevišķām tiesību nozarēm.”1 “Romāņu – ģermāņu tiesību lokam ir raksturīga vispārīgo tiesību principu atzīšana par tiesību avotu. Tas atspoguļo tiesību sasaisti gan ar sabiedrībā noturīgām paražām un uzskatiem, gan ar taisnības prasībām, kā tās izprot un pielieto attiecīgajā laikmetā un brīdī, neizdarot konkrētus grozījumus likumu tekstos. Tādejādi tiek nodrošināts tiesību sistēmas elastīgums un tās spēja pielāgoties mainīgai realitātei. Principu formulēšana un ietveršana tiesību sistēmā bija izteikti raksturīga 12.-13.gs., tā sauktajā, universitāšu tiesību uzplaukuma laikā. Mūsdienas vispārīgie tiesību principi atrodami gan atsevišķu likumu, biežāk konstitūciju tekstos, gan arī tie jaatvasina no tiesībām vai kopumā no visas tiesību sistēmas, lai varētu tos pielietot jaunos gadījumos. Dažkārt likumdevējs ģenerālklauzāts, blanketnormās vai citos veidos uzliek juristiem kā normu piemērotājiem pienākumu atrast situācijai atbistīgu taisnīgāko lēmumu; citreiz norāda nepieciešamību vērsties pie paražām, pakļaujot likuma piemērošanu labu tikumu vai sabiedriskās kārtības kritērijiem. Neviena tiesību sistēma nevar iztikt bez šādām korektīvām vai atrunām. Bez tām iespējamā diverģence starp tiesībām un tiesību nevar iegūt tiesisku nostiprinājumu. Vispārīgo tiesību principu pielietošana romāņu – ģermāņu tiesību lokā norāda arī uz juristu tiesību pastāvēšanu un to, ka “tiesības nav tikai tiesību normu sistēma”.”1a
- Saistību tiesību principi
- Tiesību principi
- Vispārējie tiesību principi, to piemērošana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Vispārējā tiesību principa jēdziens. Starptautiskie vispārējie tiesību principi
Реферат для университета6
-
Tiesību principi
Реферат для университета10
-
Vispārīgie tiesību principi, paražu tiesības,tiesu prakse un tiesību doktrīna
Реферат для университета10
-
Normatīvie akti, ieradumu tiesības un tiesību principi
Реферат для университета13
Оцененный! -
Kriminālsodu izpildes tiesību principi
Реферат для университета10