Tiesību principu jēdziens un tā raksturojums
Tiesību principi ir pamatidejas ar juridisku raksturu (jeb juridiski nostiprinātas), kas regulē sabiedriskās attiecības valstī. Tiesību principi sevī satur tiesību raksturojošās pazīmes, nosaka to juridisko būtību. Tie ir tiesiskas valsts un valsts institūciju pamatā, tas nozīmē, ka par tiesisku tiek uzskatīta tāda valsts, kurā ir noformulēti tiesību principi un to ievērošana neprasa nekādu piepūli no indivīda un sabiedrības kopumā. Vadoties pēc tiesību principiem, valsts nodrošina savu iedzīvotāju sociāl-ekonomiskās, politiskās un privātās tiesības un brīvības, garantē izpildīt savus juridiskos pienākumus.
Tiesību principi ir nevis likumdevēja vai zinātnieku subjektīvo uzskatu rezultāts, bet gan tiesībām organiski piemītošā īpašība. Un to, ka zinātne “neizgudro”, bet “atklāj” tiesībās ieliktos principus, norāda uz to lomu, nozīmi, saturu un funkcionēšanu, pamato K.Marksa vārdi, ka “principi ir pareizi tiktāl, ciktāl tie atbilst dabai un vēsturei”. Rodas secinājums, ka, ja principi tiktu mākslīgi radīti, tad sabiedrība tos nemaz nepieņemtu, jo tie sabiedrībai nebūtu vajadzīgi.
Principi pirmām kārtām atspoguļojas tiesību normās, kur tie caurvij ne tikai sabiedrības tiesiskās attiecības, bet arī visas valsts tiesību sistēmu. Principu pienākumos ietilpst ne tikai tiesību būtības raksturojums, bet arī tiesību satura raksturojums, tas nozīmē, ka tiesību principi attēlo tiesību normas ne tikai pēc to būtības, bet arī parāda, kā tiesību norma jāpiemēro, kā tai jādarbojas. …