Dažādu tiesību sistēmu salīdzināšana ir tik pat sena, kā pati tiesību zinātne. Aristoteļa traktāta par politiku pamatā ir 153 grieķu un barbaru pilsētu konstitūciju salīdzinājums. Leģenda vēsta, ka 12 tabulu likumi Romā esot sastādīti tikai pēc rūpīgas Senās Grieķijas likumu izpētes un salīdzināšanas. Viduslaikos notika kanonisko un romiešu tiesību salīdzināšana, vai attiecīgi Anglijā XVI.gs. tika plaši diskutēts par sasniegumiem gan kanoniskajās, gan vispārējās tiesībās (common law).
Šodien pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Ir arī gadījumi, kad vienā valstī vienlaicīgi pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Savas atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem, kā piemēram, kanoniskās tiesības, musulmaņu tiesības, indusu tiesības, jūdu tiesības. Tāpat eksistē arī starptautiskās tiesības, kas visas pasaules vai reģionālā mērogā regulē starpvalstu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Dažādu valstu tiesības attiecīgi ir formulētas dažādās valodās, izmanto dažādu tehniku un ir veidotas sabiedrībai ar katrā atsevišķā gadījumā atšķirīgu struktūru, paražām, ticību un mentalitāti.
Dažādās valstīs tiek nemitīgi pieņemtas dažādas normas, tās atrodas nepārtrauktā mainībā. Pārāk neiedziļinoties, normu atšķirības tiešām varētu uzskatīt par galveno atšķirību starp dažādām tiesību sistēmām. Piemēram, ASV un Francijas tiesību sistēmu atšķirība ir, ka ASV tiek pieļauta tiesu kontrole pār likumu atbilstību konstitūcijai, bet Francijā nē. Atšķirībā no Anglijas, kur laulības šķiršana ir atjauta, Īrijā tā nav atļauta.
Kopumā ņemot, dažādu valstu tiesību sistēmas var tikt iedalītas šādās grupās:
• romāņu - ģermāņu tiesību sistēmu grupa,
• anglosakšu tiesību sistēmu grupa,
• sociālistisko valstu tiesību sistēmu grupa,
• islama tiesību sistēma,…
