Tiesību vēsture ir juridiskās izglītības būtiska sastāvdaļa, kas dod studentiem bagātīgu materiālu par galvenajām tiesību nozarēm un iepazīstina ar juridisko kultūru un tiesiskajām tradīcijām līdz pat mūsdienām.
Francijai, lai nonāktu līdz mūsdienām kā tiesiskai valstij ar visu pilsoņu tiesisko vienlīdzību, bija vajadzīgs 15 gadsimtu ilgs attīstības posms, datējot valsts izcelšanos ar mūsu ēras V gadsimtu. Šie 15 gadsimti pēc sava ekonomiskā, politiskā, tiesiskā, kultūras, ideoloģijas un citām pazīmēm ir ļoti atšķirīgi, tāpēc tiek dalīti viduslaikos, jaunajos un visjaunākajos laikos.
Francijā jauno laiku sākumu iezīmē XVIII gs. revolūcija, kas iznīcināja savu laiku nodzīvojušo feodālo valsti, feodālās tiesības, kārtu privilēģijas un cilvēku nevienlīdzību, paverot ceļu kapitālisma attīstībai, konstitucionālai valsts iekārtai un jaunām laikmeta prasībām.
Referāta mērķis ir iepazīties ar Francijas Republikas Konstitucionālās likumdošanas attīstību revolūcijas laikā (1789. – 1799.) un raksturot to.
Francijā XVIII gs. nogali ievada notikums ar pasaulvēsturisku nozīmi – revolūcija, kas ieguvusi apzīmējumu “Lielā”. Tā patiesi bija liels un ārkārtīgi svarīgs notikums ne vien Francijā, bet arī visā Eiropā. Revolūcija radīja lūzumu Francijas valsts, saimnieciskajā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Tā iznīcināja feodāli absolūtisko valsti, vecās feodālās tiesības, iedzīvotāju kārtas, valsts monopolsistēmu, cunftes un zemnieku dzimtbūtniecisko atkarību no muižniekiem. Revolūcija pavēra ceļu kapitālisma attīstībai un modernas valsts un tiesību izveidei, radīja jaunas valststiesiskas idejas, kuru īstenošanai bija vajadzīgs gandrīz vai viss XIX gadsimts. Veidojās parlamentārisms, kas ir viens no lielākiem demokrātijas sasniegumiem.
Revolūciju izraisīja daudzi cēloņi. No tiem pirmām kārtām jāmin kapitālisma attīstība, ko kavēja absolūtā monarhija. Tā visiem spēkiem centās saglabāt visu veco, savu laiku nodzīvojušo. Bet noturēt veco vairs nebija iespējams. Starp valsti un sabiedrību pretrunas bija tā samilzušas, ka izlauzās uz āru.
Taču jautājumā par valsts iekārtu revolūcijas priekšvakarā tās vēlākajiem vadoņiem vēl nebija skaidra priekšstata par nākotnes valsts formu. Tikai vēlāk, revolūcijas gaitā nobrieda doma par labu republikai.…
