Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1 | Tiesību jēdziena izpratne | 4 |
2. | Tiesību vēsturiskā rašanās | 8 |
3. | Tiesību izpratne antīko domātāju skatījumā | 10 |
3.1. | Sengrieķu filozofu uzskati | 10 |
3.2. | Sofistu uzskati | 11 |
3.3. | Sokrāta, Platona, Aristoteļa uzskati | 12 |
3.4. | Romiešu uzskats, stoicisma pārstāvju atziņas | 13 |
5. | Atsevišķu tiesību teoriju atziņas | 15 |
5.1. | Uz reliģiskiem pamatiem dibinātās tiesības | 15 |
5.2. | Uz dabiskās tiesību teorijas balstītās atziņas | 16 |
5.3. | Vēsturiskās tiesību skolas piekritēju uzskats | 18 |
5.4. | Psiholoģiskās tiesību skolas piekritēju uzskats | 19 |
Nobeigums. Secinājumi | 20 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 21 |
IEVADS
Tiesības ar visiem tās rīcībā esošiem informācijas izpausmes un cilvēku rīcības motivāciju ietekmējošiem līdzekļiem ir daļa no sabiedrības kultūras. Kā viena, tā otra kalpo cilvēku integrācijai vienotā sociālā organismā. Kā viena, tā otra atspoguļo vēsturiski uzkrāto pieredzi, tajā skaitā arī valodu.
Tiesību veidošanās process ir maksimāli sarežģīts un dažādos pasaules reģionos dažādu apstākļu ietekmē tas ir norisinājies atšķirīgi, taču, neatkarīgi no tā ģeogrāfiskajām, sociālajām, etniskajām, politiskajām un citām īpatnībām, pastāv kopīgas likumsakarības visu juridisko normu formēšanas procesā.
Ikdienišķais priekšstats par tiesībām sasistās ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē – kā konkrēta indivīda tiesības. Tiesību profesionālā jeb juridiskā izpratne balstās uz tiesību satura izpratni objektīvā nozīmē, t.i., kā valsts noteikto uzvedības normu kopumu.
Tiesību būtība vispārinātā veidā var tikt raksturota kā cilvēku rīcības veidošana, daudzveidīgi ietekmējot tās motivāciju, tanī skaitā noteiktajos gadījumos paredzot piespiedvaras pielietošanu. Līdz ar to - tiesību normas kalpo nevis pasaules izpratnei, bet gan cilvēka rīcības veidošanai. Tiesības prasa noteiktu, ar cilvēka gribas izpausmi motivētu darbību vai bezdarbību.
Darbā veikts tiesību izpratnes iztirzājums. Mēģināts noskaidrot, kas ir tiesības, veikts plašāks pētījums par tiesību rašanās iemesliem, cēloņiem un likumsakarībām.
Darbā izmantota pēdējo gadu juridiskā literatūra, kā arī gadsimta sākumā izdotie darbi par tiesību teorijas jautājumiem.
1.TIESĪBU JĒDZIENA IZPRATNE
Tiesību sociālā nozīme izpaužas sabiedrisko attiecību šķiriskā regulēšanā un cilvēku uzvedības veidošanā. Tā kā sabiedriskās attiecības ietekmējas ar tiesību palīdzību, tad par sabiedriskās dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst tiesiskā regulēšana. Izdodot dažādas tiesību normas, kas reglamentē sabiedrības locekļu uzvedību, nosaka, kādas ir šo sabiedrības locekļu tiesības un kādi ir pienākumi, kā rīkoties konkrētajā situācijā, kādas tam var būt sekas. Līdz ar tiesību normu ieviešanu sākas tiesiskā regulēšana.
…
Tiesību jēdziena izpratne. Tiesību vēsturiskā rašanās. Tiesību izpratne antīko domātāju skatījumā. Sengrieķu filozofu uzskati. Sofistu uzskati. Sokrāta, Platona, Aristoteļa uzskati. Romieshu uzskats, stoicisma pārstāvju atziņas. Tiesību izpratne viduslaiku domātāju skatījumā. Atsevišķu tiesību teoriju atziņas. Uz reliģiskiem pamatiem dibinātās tiesības.Uz dabiskās tiesību teorijas balstītās atziņas.Vēsturiskās tiesību skolas piekritēju uzskats.Psiholoģiskās tiesību skolas piekritēju uzskats.
- Patērētāju tiesību aizsardzības centra loma Latvijas ekonomikā
- Tiesību avoti dažās pasaules tiesību sistēmās
- Tiesību vēsturiskā rašanās
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tiesību normu interpretācija
Реферат для средней школы14
Оцененный! -
Senās Romas tiesību vēsture
Реферат для средней школы14
-
Vispārīgie tiesību principi kā tiesību avoti
Реферат для средней школы8
Оцененный! -
Tiesību normu piemērošanas stadijas
Реферат для средней школы12
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Реферат для средней школы30