Jau no senatnes slēdzot darījumus – uzņemoties saistības, mutvārdu vienošanās tika pastiprināta ar citiem, tajā laikā pieņemamiem līdzekļiem, atbilstoši konkrētā laika un līgumslēdzēju paražām un kultūras īpatnībām. Pirkuma saistībās pārdevējs pērkamo lietu vai daļu no tās nodeva pircējam, ko pircējs pieņēma, tādā veidā parādot, ka abas puses ir piekritušas darījumam. Mūsdienās visizplatītākais saistību apstiprināšanas veids ir tās noslēgt rakstveidā, apstiprināt ar saviem, vai pilnvaroto personu parakstiem.
Darījuma forma ir mainījusies atbilstoši sabiedrības attīstībai un vajadzībām. Bet neskatoties uz darījuma formu viena lieta visos laikos ir bijusi jānorāda darījumā precīzi – tas ir darījuma priekšmets. Darījuma priekšmets ir neatņemama vienošanās sastāvdaļa, kurš var būt par pamatu, lai līgumu atzītu par spēkā neesošu. Tādēļ ir tik būtiski apskatīt darījuma priekšmetu.
Šī referāta mērķis ir izanalizēt tiesiska darījuma priekšmetu, raksturojot tiesisku darījumu, tiesiska darījuma priekšmeta klasifikāciju un to nozīmi, kā arī pielietot uzsvērtās teorētiskās atziņas praktiski. Referātā tiek izmantota analīzes un grafiskās metodes un par pamatu tiek ņemta Latvijas likumdošanā noteiktās normas.…