Secinājumi
1. Tiesību piemērotājam ir jāzina argumentācijas daļā minēto principu saturs, jābūt kompetentam principu piemērošanā, lai nodrošinātu sabiediedrības ticību stabilai tiesību sistēmai un taisnīgumam tiesas spriedumos.
2. Vispārējiem tiesību principiem raksturīgā vispārinātības pakāpe atklāj tiesiskās paļāvības principa satura noteikšanas problemātiku, jo principa saturs ir precīzāk nosakāms vien sabiedrībā mainoties, rodoties jaunām tiesiskajām attiecībām un no tām izrietošajām problēmām.
3. Lai tiktu nodrošināts paļāvības tiesiskums ir jāizvērtē, vai tiesiskā paļāvība ir jāievēro, uzdodot trīs jautājumus: 1) vai bija kas tāds, kam varēja ticēt; 2) vai persona tam tiešām noticēja; 3) vai personas paļāvība ir aizsardzības vērta?
4. Tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka privātpersona attiecībās ar valsti ir pilntiesīgs administratīvi tiesisko attiecību subjekts, kas norāda, ka personas aizsargājamās tiesības ieprietim valstij vienlaicīgi iekļauj personas godprātīgu pienākumu izpildi, ievērojot pienācīgu rūpību- uzmanību, kritiku.
5. Lai likumdevējs garantētu sabiedrības vairākuma interešu aizsardzību, tiesiskajam regulējumam ir jāseko līdzi sabiedrības sociālo, ekonomisko izmaiņu dinamikai. Likumdevējam līdz ar to ir pienākums, pamatojot mērķi un nodrošinot saudzējošu pārēju, izdot jaunu tiesību normu ar tūlītēju vai atpakaļejošu spēku laikā, ierobežojot vai nelabvēlīgi ietekmējot jau pastāvošas tiesiskās attiecības.
…