Tiesiskās tipizācijas paņēmieni

NOBEIGUMS
Tiesiskā tipizācija ir tiesību jaunrades tehniskās veidošanas stadija, kad veidojama tiesību norma iegūst raksturīgo (tipisko) regulējamām sabiedriskām attiecībām; raksturīgu (tipisku) normas uzbūvi, saturu, kas piemīt regulējamo attiecību veidam, tiesību nozarei kopumā.
Tiesiskās tipizācijas izmantošana tiesību jaunrades procesā pamatojama ar vēsturisko nepieciešamību. Agrāk tiesību normas veidoja konkrētu kāzusu atrisināšanas ceļā, kas arvien palielināja tiesību materiāla kvantitatīvus radītājus, samazinot tā kvalitāti. Lai pārvarētu šo problēmu, mūsdienās tiesību normai ir jābūt vispārīgai un abstraktai, tai ir jāaptver tipiskais un raksturīgākais sabiedriskajā attiecībās. Ar tipiskumu saprot arī to, kas ir raksturīgs dotai konkrētai vēsturiskai sabiedrībai.
Zinātnē izšķir piecus tiesiskās tipizācijas paņēmienus: definīcijas, klasifikācija, juridiskās konstrukcijas, prezumpcijas un fikcijas. Izmantojot šos paņēmienus veidojama tiesību norma nokļūst noteiktā, loģiski pamatotā vietā tiesību sistēmā atbilstoši regulējamo attiecību veidam, tā regulē tipveida tiesiskās attiecības, un tā ir precīzi un formāli izteikta.
Tiesiskās tipizācijas paņēmieni ne tikai nodrošina tiesību normas kvalitāti, bet arī tiesību sistēmas sakārtotību, tās vieglāku izmantošanu jurista darbā. Tiek panākta tāda situācija, kad ar mazāku tiesību normu skaitu tiek noregulētas pēc iespējas lielāks sabiedrisko attiecību loks.
…