Nozīmīgākā pārvaldes organizācija Latvijā, ar kuras palīdzību ministri veic savu darbību, ir ministrijas. Katra ministrija ir veidota, lai vadītu valsts pārvaldi noteiktā jomā.
Tieslietu ministrijai Latvijā ir trīs galvenās funkcijas:
1.Likumu jaunrades un atzinumu sniegšanas funkcija;
2.Pirmo divu līmeņu tiesu administrācijas funkcija;
3.Tiesiskās reģistrācijas un reģistru pārraudzības funkcija
Bez tam, ministrijas pakļautībā un pārraudzībā ir vairākas autonomas tieslietu iestādes, piemēram, Valsts Zemes dienests, Valsts valodas centrs, Naturalizācijas pārvalde, Patentu valde, Uzņēmumu reģistrs.
Tieslietu ministrijai Latvijā salīdzinot ar dažām citām valstīm ir ļoti plašs kompetenču loks, piemēram, Tieslietu ministrija veic pasākumus pienācīgi labu attiecību nodrošināšanai starp valsti un baznīcu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju Tieslietu ministrija pārzina ar etniskajām attiecībām saistītos jautājumus.
Tieslietu ministrija atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā. Ministrija ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu, atbilstoši valsts iekārtas likumam.
Prokuratūras iestādes Latvijā ir neatkarīgas tiesu varas iestādes, kas neatrodas Tieslietu ministrijas padotībā.
Rakstot savu referātu es par pamatu izmantoju Tieslietu ministrijas nolikumu, kā arī izmantoju dažādus likumus un nolikumus, kas raksturo ministrijai padotībā esošās iestādes.
Tieslietu ministrijas nolikums paredz Tieslietu ministrijai dažādas funkcijas, uzdevumus un tiesības, lai tā spētu risināt sev uzliktos pienākumus. Tieslietu ministrijas nolikuma I daļa nosaka, ka ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarē, kā arī citās nozarēs, kas tiek minētas nolikumā.
Tieslietu ministrijas galvenās funkcijas ir:
Izstrādāt tiesību un tiesu administrēšanas politiku, un politiku pilsonības, personas datu aizsardzības jomā, kā arī jomās, kas skar, informācijas atklātību un elektronisko dokumentu uzraudzību. Arī publiskie reģistri, reliģiskās lietas, nekustamā īpašuma un valsts kadastra uzturēšanu, komercsabiedrību maksātnespējas jomā, tiesu ekspertīzes jomā, kā arī rūpniecisko īpašumu, īpašo patentu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu paraugu jomā.
Kā tas tiek minēts Tieslietu ministrijas nolikuma II daļas 4. pantā
Papildus jau esošajām galvenajām funkcijām, Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst arī organizācija un koordinēšana iepriekš noteikto politikas jomu īstenošanā, kā arī veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Tieslietu ministrijas kompetencē ir arī nodrošināt Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienas Tiesā. (Tieslietu ministrijas nolikuma II daļas 4.2., 4.3. apakšpunkti).…
