Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba „Tiesnešu neatkarība un atbildība Latvijā” ietvaros tika dots Latvijas tiesu sistēmas un tiesnešu institūta raksturojums, kā arī izskatīti tiesnešu neatkarību veicinošie faktori un tiesnešu iespējamie pārkāpumi un attiecīgie sodi. Ņemot vērā to, ka dotais studiju darbs tika izstrādāts studiju kursā „Tiesu varas institūcijas tiesības”, tā autore vairāk koncentrējās uz tiesnešu disciplināro atbildību, nevis uz kriminālatbildību. Šī izvēle ir pamatota arī ar to, ka tiesnešu disciplinārajā sodīšanā lielu lomu spēlē tiesnešu pašpārvaldes organizācija – disciplinārkolēģija –, kā arī no tiesnešiem sastādīta disciplinārtiesa. Kā tika noskaidrots darba izstrādes gaitā, no vienas puses, tiesnešu pašpārvaldes organizācijas sekmē tiesnešu neatkarību, bet, no otras puses, vajadzības gadījumā arī soda savus kolēģus vai pat rosina viņu atbrīvošanu no augstā tiesneša amata.
Izvēlētā temata izpētes gaitā, lai noteiktu Latvijas tiesnešu neatkarību veiconošu faktoru un iespējamo sodu atbilstību vispārējiem ekspertu izstrādātajiem kritērijiem par tiesu varas neatkarību un patstāvību, studiju darba autore pievērsās latviešu (īpaši atzīmējama – „Konstitucionālās tiesības”, 2004.g.) un krievu (īpaši atzīmējama – „Судебная власть”, 2003.g.) grāmatu autoru pausto ideju analīzei un to realizācijas mehānismu meklēšanai Latvijas likumos, kas regulē tiesu varas darbību. Tiesnešu sodīšanas mehānismu analīzē autorei ļoti līdzēja sabiedriskās politikas centra „Providus” 2008. gadā veiktais pētījums „Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā?”.
Ņemot vērā šajās grāmatās un pētījumā izteiktas atziņas un salīdzinot tās ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, var secināt, ka Latvijā tiek nodrošināti visi tiesnešu neatkarību veicnošie faktori, kā arī ir izstrādāta adekvāta tiesnešu sodīšanas sistēma, kas pilda divas galvenās funkcijas: pirmkārt, attur tiesnešus no apzinātu pārkāpumu pieļaušanas, un, otrkārt, kalpo sabiedrības interesēm tādā ziņā, ka, būtiski netraucējot tiesnešu neatkarību, tomēr sargā šīs profesijas autoritāti un labo reputāciju, nepieciešamības gadījuma saucot vainīgus tiesnešus pie atbildības.
Protams, nevar nepievērst uzmanību „Providus” pētījumā iekļautajiem tiesnešu un citu ar tiesu sistēmu saistītu amatpersonu komentāriem par sodu sistēmas nepilnībām, taču likumdevējam šajā ziņā ir diezgan grūts uzdevums – proti, ņemt vērā tikai tiešām objektīvo kritiku un priekšlikumus un abstrahēties no acīmredzami subjektīvajiem komentāriem (piemēram, kad tiesneši saka, ka viņi tiek sodīti tāpēc vien, ka tika „meklēts grēkāzis”).
…
