Tiešo nodokļu loma valsts budžeta veidošanā

Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti, vai pieņemti no jauna.
1995.gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus:
nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu;
veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.Pastāv 2 nodokļu veidi: tiešie un netiešie nodokļi. Pie tiešajiem nodokļiem pieskaitāmi uzņēmumu ienākuma, iedzīvotāju ienākuma, sociālās apdrošināšanas, īpašuma un nekustamā īpašuma nodokļi. Savukārt pie netiešajiem nodokļiem pieskaita pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļus.
Tiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ar ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju.
Netiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts preces vai pakalpojumi. Netiešo nodokļu īpatnība ir tā, ka šo nodokļu pilnībā “pārnes” uz patērētāju, ietverot nodokli patēriņa preces vai pakalpojuma pārdošanas cenā
Tātad, tiešie nodokļi atšķiras no netiešajiem nodokļiem, ne vien pēc to iekasēšanas īpatnībām, bet arī pēc to ietekmes uzņēmumu finansiāli ekonomiskās darbības rādītājiem. …